Engures novads

Apskates objekti

 
Engures pagastā

Engures Saietu nams
 
Tūrisma informācijas punkts, izstāžu zāle, piemiņas ekspozīcija Engures jūrskolai un Engures vēsturei
 
Darba laiks:
  • O.T.C.P. 10.00 - 18.00
  • Sestdien 10.00 - 14.00
  • Sv. P. –slēgts
Ekspozīcijas un izstāžu zāles apmeklējums EUR 0.60, bērniem un pensionāriem EUR 0.25
 
Engures evanģēliski luteriskā baznīca 
 
Engures baznīca ir viena no retajām koka baznīcām, vienīgā Tukuma rajonā, kas nav
nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Tā uzcelta 1804. gadā, bet vēlāk
vairākkārt pārbūvēta un remontēta. Baznīcā ievērības cienīgi ir altāris, kancele (1835)
un ērģeles, kuras 1853. – 1854. gadā uzbūvējis no Vācijas ieceļojušais ērģeļmeistars
Kārlis Bitners. Pēc Pirmā pasaules kara baznīca, arī ērģeles, bija stipri izpostītas.
Pēc pēdējās pārbūves 7 reģistru ērģeles iesvētītas 1932. gada 6. janvārī.
Adrese: Engure, Engures pagsts
Tālrunis: 29177920,
Numurs kartē: GPS 57.1602994 23.2301155

Engures draudzes mācītāja un skolotāja „Engures hronikas” autora
J. Brandta piemineklis
 
  
Engures baznīcas kapos. 1804.gadā Engures draudzē kalpošanu uzsāka
J. P. Brandts (1776. – 1835.), kurš apglabāts Engures kapos. 1853.gadā tika uzstādīts
Brandta piemineklis. (No 1987.gada piemineklis ir valsts nozīmes). Brandts ir
arī „Engures hronikas” autors un vēstures materiālu glabātājs, tāpēc engurnieki
viņu uzskata par savējo un dēvē par veco Stenderu.

Engures jūrskolas un pagasta vēstures piemiņas ekspozīcija.
 
 
Veltīta Engures jūrskolai, kas dibināta 1875. gadā, kā ceturtā no 10 Krišjāņa Valdemāra
jūrskolām. Ekspozīcija iepazīstina ar Engures pagasta vēsturi.
Adrese: Jūras iela 114, Engure,
Tālrunis: 63161701 vai mob.24400170
 
Piejūras tirdziņš
 
No maija līdz oktobrim: vietējo amatnieku izstrādājumi, zivju produkcija, lauku labumi,
medus, stādi.
Adrese: Labiešu iela 2, Engurē.
 
Somu karavīru kapi 
 
 
Somu vēlēšanās atbrīvoties no Krievijas varas palielinājās līdz ar I Pasaules kara
sākumu 1914.gadā. Vācija, kas karoja ar Krieviju, piekrita apmācīt 200 brīvprātīgo somu.
Apmācība sākās 1915.g. 25.februārī Lokštedā, netālu no Hamburgas.
1915.g. septembrī kursu paplašināja līdz vesela bataljona apmācībai. 1916.gada maijā
no somiem tika izveidots Karaliskais Prūsijas Jēgeru bataljons Nr.27. Lai bataljons
iegūtu frontes pieredzi, to nosūtīja uz austrumu fronti Kurzemē, tagadējā Latvijas teritorijā.
Bataljons piedalījās kaujās starp Misas upi un Rīgas jūras līci.Šeit ir apglabāti pieci
kaujās kritušie somu karavīri. 2004.gada maijā svinīgi tika atklāts no jauna
sākotnēji 1929.gadā uzstādītais un Padomju okupācijas laikā nojauktais piemineklis.
 
Padomju karavīru brāļu kapi 
 
 
1944.gadā pārraujot vācu fronti, no Jelgavas cauri Klapkalnciemam līdz jūrai izlauzās
ģenerāļa Krēmera mehanizētā kaujas brigāde. Kaujās kritušos krievus, ukraiņus, u.c.
tautību pārstāvjus apbedīja kopējā brāļu kapā. Pavisam sienā iekalts ir 101 uzvārds.
 
Ievas un Ivara Grašu podnieku darbnīcā
 
Apšuciemā uz podnieka virpas top darbi. Vēlāk tie savu rūdījumu un tumšās nokrāsas
iegūst liesmu un dūmu rotaļās – atklātas uguns ceplī. Ikviens no darbiem ietver un
glabā sevī informāciju ne tikai par tā tapšanu, bet arī par daudz senāku pieredzi, tāpēc
tik vienlīdz labi tie atspoguļo kā senatnes, tā arī šodienas elpu. Piedāvājam klātienē
apskatīt podnieka darbus, kā arī pašam iejusties podnieka lomā. Tiekamies pie
tases piparmētru tējas! 
Adrese: "Pārslas", Apšuciems, Engures novads.
Tālr.: 26369362
E-pasts: grasisivars@inbox.lv
GPS 57.0590635 23.3156751
 
Lāčupītes dendrārijs
 
 
Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi „Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie
stādījumi” izveidoti kā īpaši aizsargājama dabas teritorija – dabas piemineklis, lai
nodrošinātu I. Medņa vērtīgo svešzemju koku stādījumu saglabāšanu un pavairošanu.
Stādījumi uzsākti veidot 1959. gadā un to kopējā platība ir 7,2 ha. Dendrārija
veidošanas mērķis bija svešzemju koku un krūmu ieaudzēšana, lai novērotu sugu
mijiedarbību ar vietējiem biotopiem. Te reģistrētas ap 60 skujkoku un 350 lapu koku
sugas. Visskaistāk šeit izskatās maijā un jūnijā, kad zied rododendru stādījumi.
Atrašanās vieta: Starp Klapkalnciemu un Apšuciemu, Engures novads.
Kontakttālr.: 29393605
Numurs kartē: GPS 57.0481835 23.3423968
 
Plieņciema Baltā kāpa
 
Plieņciema Baltā kāpa aizsargā ciemu no jūras vējiem. Šis ir ne tikai ļoti vecs
zvejniekciems, bet kopš sendienām izslavēts kūrorts. Par atpūtas vietu muižnieki to
izvēlējās jau hercogu laikos, bet 1810. gadā te sešas nedēļas uzturējās Krievijas
cara Aleksandra I sieva - Elizabete. No tiem laikiem vietējie stāsta ne vienu vien pikantu
stāstiņu par carienes jūras peldēm.
Atrašanās vieta: Plieņciems, Engures novads
GPS 57.0804521 23.2692035
 
Dzeltenās priedes
 
Dabas taka „Ciedru priedes” ceļotājus patiesībā aizved pie Engures pagasta
Bērzmuižas Dzeltenajām priedēm (Pinus ponderosa var. Scopulorum). Iespējams,
šīs divas priedes (trešā ir gājusi bojā) ir lielākie un vecākie koki, iespējams pat, sugas
ciltsmātes Latvijā. To skujas ir apmēram 20 cm garas. Priedes ir vienīgie pieaugušie
eksemplāri Baltijā ar lieliem un skaistiem čiekuriem. Ciedru priedes nosaukumu tautā
tās ieguvušas garo skuju un lielo čiekuru dēļ.
Atrašanās vieta: „Bērzmuiža”, netālu no Slokas-Talsu šosejas, Engures pagasts, Engures novads
GPS 57.1317851 23.1587768
 
Piemiņas akmens latviešu leģionāram Nikolajam Straumem
 

1945. gada vasarā leģionāru grupa kapteiņa Nikolaja Straumes vadībā bāzējās
dienvidrietumos no Engures ezera, Engures – Zentenes mežu masīvā. Nikolajs
Straume bija viens no Talsu un Tukuma nacionālo partizānu grupu kopīgās darbības
vadītājiem. 
Atrašanās vieta: Pie Slokas - Talsu šosejas, Engures pagasts, Engures novads
GPS 57.1376561 23.1265884

Rideļu dzirnavas
 

Rideļu dzirnavas atrodas apmēram 80 km no Rīgas, ceļa Rīga – Talsi labajā pusē.
Dzirnavas šajā vietā bijušas jau sen. Pirmā pasaules kara sākumā dzirnavas nodega
, bet pēc 1920. gada zemes reformas, kad tās ieguva īpašumā Kambalu dzimta, to
darbība atjaunota. Te ir rupjo miltu malšanas gaņģis, putraimu un grūbu gaņģi.
20. gadsimta 30. gadu vidū uzstādīts tvaika dzinējs un kvalitatīvas bīdeļmašīnas.
Dzirnavas otrreiz, Kambalu vadībā, savu darbību atsāka 1992. gadā, un jau pēc
2 gadiem te sāka bīdelēt miltus un ražot mannu, bet 1996. – ražot putraimus un grūbas. 
Adrese: Rideļu dzirnavas, Engures pagasts, Engures novads.
Tālr.: 22440094, 26536532,
Mājas lapa:  www.rideludzirnavas.lv
GPS 57.1518795 23.1026820
 
Apmeklējumu pieteikt iepriekš
Ieejas maksa: Eur 2,00 pieaugušajiem, Eur 1,00 bērniem, grupā Eur 1,00 personai
 
Dabas parks “Engures ezers"
 
 

Dabas parks “Engures ezers" izveidots 1998. gadā un tajā ietilpst ne tikai Engures
ezers un zemes ap to, bet arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei,
kā arī meži starp piekrasti un ezeru. Liegumā ligzdo 187 putnu sugas. Engures ezera
apkārtne ir viena no floristiski bagātākajām teritorijām Latvijā – tā izceļas ne tikai ar
lielu sugu daudzveidību, bet arī ar svarīgu augu valsts vērtības kritēriju – dabiskumu.
Parkā vairāk kā 40 gadus Engures ezera krastā atrodas Bioloģijas institūta Ornitoloģijas
laboratorijas lauku bāze. Ceļotājiem un interesentiem apskatāmi dzīvnieku aploki
un Orhideju taka.
Adrese: Dabas parks „Engures ezers”, Bērzciems, Engures novads.
Tālr.: +371 29474420
Mājas lapa: www.eedp.lv
GPS 57.2144651 23.1484854
Teritorija atvērta apmeklētājiem no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim!
 
Orhideju taka
 
 
Dabas parka "Engures ezers" palieņu pļavas, zāļu purvi un mitrie meži var lepoties ar
lielu orhideju dzimtas sugu daudzveidību – Engures apkaimē aug 22 no Latvijā
sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām. Kopējais takas garums ir 3,5 km, tā
sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra, līkumo caur kalcifīlajiem
purviem un mežam putnu novērošanas torņa virzienā, un aizvijas tālāk - gar atjaunoto
ezera piekrastes pļavu, kurā mīt govis un zirgi. 
Atrašanās vieta: Engures Ornitoloģisko pētījumu centrs, Engures pagasts, Engures novads.
Tālr.: +371 29474420, 
Mājas lapa: www.eedp.lv
GPS 57.2144651 23.1484854
Teritorija atvērta apmeklētājiem no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim!
 
Gājēju takas piekrastē uz jūru
 
Tās ir Latvijas Valsts mežu veidotas dēļu takas, kas aizved no šosejas līdz jūrai,
tādējādi saudzējot kāpu zonu. Engures pagastā izveidotas 4 šādas takas:
„Lāčupītes taka” – starp Apšuciemu un Plieņciemu, „Plieņciema taka” Plieņciemā,
„Engures taka” Engurē un „Vecupes taka” – starp Enguri un Abragciemu.
Lāčupītes taka GPS 57.0481835 23.3423968
Plieņciema taka GPS 57.0869751 23.2601484
Engures taka GPS 57.1723288 23.2228696
Vecupes taka GPS 57.1845025 23.2129027
Lapmežciema pagastā
Lapmežciema Tautas nams
Celts 1957. gadā. Pašlaik ēkā atrodas Lapmežciema pagasta pārvalde un kultūras nams.
Adrese: Liepu iela 2, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads, LV-3118
E-pasts: tautasnams@lapmezciems.lv
Tālruņi: 29458026
Lapmežciema pagasta muzejs
 
Muzejā apskatāms liels daudzums vērtīgu vēstures liecību gan par Lapmežciema
pagasta izveidošanos un attīstību, gan par seno zvejnieku darbu un sadzīvi. Muzejā
atrodama informācija par mūsu novadnieku  - dziejnieku Imantu Ziedoni.
Adrese: Liepu iela 4, Lapmežciems, Engures novads.
Tālr.: 27220869, 27000380,
GPS 57.0012031 23.5123928
Darba laiks: P.- Pt. 10:00 - 16:00, S. Sv. - pieteikties iepriekš. 
Ieeja par ziedojumiem.
 
Lapmežciema Sporta komplekss.
 
Moderna sporta zāle atklāta 2009. gadā. Pie sporta kompleksa atrodas arī stadions
un citas sporta būves.
Tālrunis: 26194034
E-pasts: 
sportakomplekss@lapmezciems.lv
 
Lapmežciema pamatskola
 
Lapmežciema pagastā darbojas Lapmežciema pamatskola.  Pie pamatskolas kā
struktūrvienība darbojas arī pirmsskolas izglītības iestāde.
Adrese: Lapmežciems, Liepu 2a, Lapmežciema pagasts, Engures novads, LV-3118
E-pasts: lapmskola@delfi.lv 
Starpiņupes slūžas. 
 
 
Atrodas pie Talsu šosejas uz Lapmežciema un Ragaciema robežas. Slūžas atjaunotas 2006. gadā.
 
Ragaciema zivju tirdziņš.
 
Šeit ir liela svaigi kūpinātu zivju izvēle. Otra lielākā zivju tirdzniecības vieta ir pie
mājām „Līgas” Lapmežciemā.
Adrese: Ragaciems, Selgas iela 1a, Talsu šosejas malā
 
Ragaciema kapi. 
Piemiņas zīmes Brīvības cīņās bojā gājušajiem karavīriem, piemineklis "Pagasta
iedzīvotājiem, kas krituši Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas rindās" un
piemineklis Otrā pasaules kara laikā kritušajiem padomju armijas karavīriem
Somu jēgeru cīņu piemiņas vieta.
 
 
Viens no pieminekļiem I pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem atrodas kāpās pie
jūras. Atklāts 1997. gada 9. decembrī. Akmens te atvests no Somijas dienvidaustrumiem,
kur 1940. gadā tas bijis prettanku nocietinājums. Piemineklī iegravēts sekojošs teksts:
„Šeit I Pasaules kara laikā, no 1916. gada augusta līdz decembrim, cīnījās somu jēgeri."
Atrašanās vietā: Slokas-Talsu šoseja, starp Ragaciemu un Klapkalnciemu,
Engures pagasts, Engures novads
GPS 57.0398512 23.3950147
Kupskalnu dabas taka
 
Taka izveidota 2005. gadā. Tā atrodas uz Lapmežciema un Bigauņciema robežas
un izskatās kā koka dēlīšu laipa gar Siliņupi, kas aizved līdz jūrai,
kur apskatāms vecais Lapmežciema mols.
Atrašanās vieta: Bigauņciema un Lapmežciema robežā, Engures novads
GPS 56.9920647 23.5235558
 
Siliņupes apmetne
 
Apmetne datēta ar 3. līdz 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Šo apvidu cilvēki sākuši
apdzīvot pēc jūras atkāpšanās, šeit nodarbojoties ar medniecību un zvejniecību.
Te atrastas akmens, krama, kaula, dzintara un koka senlietas, zvejas un medību rīki,
apmetnē lietoti arī māla trauki. 2000. gadā apmetnes malā atklāts piemiņas akmens.
Atrašanās vieta: Lapmežciems, Engures novads
GPS 56.9942192 23.5184259
 
Piemiņas zīme Lāčplēša Kara ordeņa virsniekam A. Muižulim

Pulkvežleitnants Augusts Muižulis (1893–1941) ir viens no ievērojamākajiem
lapmežciemniekiem, kas cīnījies gan Pirmajā pasaules karā 7. Bauskas
strēlnieku bataljonā, gan Brīvības cīņās.
Atrašanās vieta: Lapmežciems, Lapmežciema pagasts,  Engures novads
GPS 56.9950507 23.5220856 
 
Piemiņas akmens politiski represētajiem
 
Atklāts 2009. gada 25.martā, atrodas parkā pie muzeja.
Adrese: Lapmežciems, Engures novads
Kaņiera pilskalns un dabas taka
 
Pie Kaņiera ezera Antiņciema-Jāņkroga ceļa 8. kilometrā atrodas Kaņiera pilskalna
dabas taka, kas ved cauri purvu pasaulei uz Kaņiera pilskalnu un akmeņu vaļņiem.
Kaņiera ezera pilskalnu 1867.gadā atrada V.Dērings. Par to daudz rakstīts, taču
arheoloģiski tas nav pētīts. E.Brastiņš šo pilskalnu atzinis par neparastu, jo tas ir
vienīgais pilskalns, kas atrodas tik tuvu jūrai purvainā un neapdzīvotā vietā.
Atrašanās vieta: Jāņkroga-Antiņciema 8.km, Lapmežciema pagasts, Engures novads
GPS 56.9916485 23.4343583

Kaņiera ezera putnu novērošanas tornis un kadiķu audze

Kaņiera ezers ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām Ķemeru nacionālajā
parkā. Ezers kopš 1989. gada iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā.
Tā kā ezers ir cieši aizaudzis ar niedrēm un citiem augiem, piekļūšana tuvu putniem
bija apgrūtināta. Tagad visu ezeru var pārredzēt no putnu vērošanas torņa.
Tas dod iespēju putnus Kaņiera ezerā novērot no augšas.
Pie Kaņiera ezera esošā kadiķu audze ir viena no lielākajām Latvijā.
Atrašanās vieta: Lapmežciema pagasts, Engures novads.
Kontakttālr.: 67730078,
GPS 57.0011791 23.4710728
 
 
Smārdes pagastā
Šlokenbekas muiža
 
Šlokenbekas muiža vēstures rakstos pirmoreiz minēta pēc 1484. gada, kad, kā
vēsturnieki uzskata, sākusies tās celtniecība, lai aizsargātu netālu esošo Tukumu
no ienaidnieku uzbrukumiem. Gadu gaitā tā piederējusi vairākām dzimtām,
gan Butlariem un Šenkingiem, Putkammeriem un Grothusiem, gan Mēdemiem un Rekēm.
No senākās muižas apbūves saglabājušās mūra sienās esošās šaujamlūkas. 
Muiža piedāvā ekskursijas pa muižu, kurās viesi tiek iepazīstināti ar muižas vēsturi,
tās attīstības posmiem, īpašniekiem, saimniecisko un saviesīgo dzīvi, ekskursijas
var papildināt ar īpašo muižas labumu baudīšanu, kā arī piedalīties seno muižas spēļu izspēlē. 
Adrese: Milzkalne, Smārdes pagasts, Engures novads.
Tālr.: 29904147 (Muiža),
Mājas lapa:  www.slokenbeka.lv 
GPS 56.9760160 23.2261073
Darba laiks muzejam: 
maijs - oktobris:
P. slēgts,
O. - Pk. 9:00 - 16:00,
S. Sv. 10:00 - 17:00;
novembris - aprīlis:
P. - Pk. 9:00 - 16:00,
S.Sv. slēgts. 
Ieeja muzejā bezmaksas
 
Latvijas Ceļu muzejs
 
Latvijas Ceļu muzejā Šlokenbekas muižā var iepazīties ar Latvijas ceļu nozares
attīstību. Muzeja ekspozīcija ir izvietota muižas ēkās un verandā, kā arī Kalna un Lejas
ratnīcās. Muižas dzīvojamajā ēkā izvietotā ekspozīcija sīkāk vēsta par Latvijas ceļu
tīkla un ceļu nozares attīstību. Tiltiem ir veltīta atseviķa ekspozīcija ar
nosaukumu "No laipas līdz iekārtam tiltam". Kalna ratnīcā apskatāma zirgu iejūgu un
ratu kolekcija, bet Lejas ratnīcā izvietota ceļu būves tehnika. Muižas pagrabā izveidota
saimniecības priekšmetu ekspozīcija, kura vēsta par 19. gadsimta
un 20.gadsimta sākuma muižas un zemnieku lauku sētas dzīvi.
Adrese: Milzkalne, Šlokenbekas muiža, Smārdes pagasts, Engures novads. 
Tālr.: 63182354,
Mājas lapa:   www.celumuzejs.lv
GPS 56.9760160 23.2261073
Darba laiks: 
1.novembris - 30.aprīlis:
P. - Pk.  9:00 - 16:00
S. Sv. - slēgts;
1. maijs - 30. oktobris:
P. slēgts,
O. - Pk. 9:00 - 16:00,
S. Sv. 10:00 - 17:00. 
Ieeja muzejā bezmaksas
Milzkalnes lielais Miķeļakmens
Miķeļakmens ir dižakmens starp Milzkalnu un Tukumu.
Uz tā 2003.gada Miķeļa dienā nostājās 167 cilvēki.
Atrašanās vieta: Netālu no Milzkalnes, Smārdes pagasts, Engures novads
GPS 56.9864511 23.1941140
 
Valguma ezers un dabas takas
Valguma ezers ir 3 km garš un 0,2 km plats, tā dziļākā vieta ir 30 metri.  Ezera
apkārtnē izveidoti 3 velomaršruti (16 km, 17 km un 22 km) un dabas izziņas un
nūjošanas taka (3.5 km). Sportistiem un veselīga dzīvesveida piekritējiem tā ir iespēja
izlocīt visu ķermeni un ieelpot priežu meža svaigo gaisu, dodoties pastaigā ar nūjām.
Skolniekiem tā ir iespēja dabā ieraudzīt to, par ko tiek rakstīts dabas mācības un
bioloģijas grāmatās. Te var apskatīt kritalas (koku sagāzumus), egļu astoņzobu
mizgrauža pēdas, atsveķotās priedes, skujkoku meža ainavu, aizsargājamus biotopus,
iežu atsegumus pie Slocenes upes, kā arī bebru darbus un nedarbus.
Atrašanās vieta: „Valguma pasaule”, Smārdes pagasts, Engures novads.
Tālr.: 63181222, 29414022,
Mājas lapa: www.valgumapasaule.lv
GPS 56.9898684 23.3153818
 
K. Zāles piemineklis I Pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem
 

K.Zāles piemineklisI pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem pie Smārdes
stacijas ir piemiņas zīme latviešu strēlniekiem, kas 1916. gadā šajā apvidū
cīnījušies un krituši. Laikā no 1915. līdz 1917. gadam, šajā apvidū atradusies frontes
līnija, un 1916. gada rudenī latviešu strēlnieki te izcīnīja vairākas smagas kaujas.
K. Zāles piemineklis te atklāts 1936. gada 21. jūnijā.
Atrašanās vieta: Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads
GPS 56.9557253 23.3413621 
 
Keramikas darbnīca „Saules ceplis”
Keramikas darbnīcā „Saules ceplis”, kura atrodas netālu no atpūtas kompleksa
„Valguma pasaule” darbojas dizainere – keramiķe Madara Bartkeviča. Šeit tiek
aicināts gan liels, gan mazs zinātkārs ciemiņš, kuram māksliniece laipni izstāstīs
par keramikas pirmsākumiem, trauku izveidi, dažādajām māla apstrādes tehnikām,
kā arī melnā cepļa kurināšanas specifiku. Pēc iepazīšanās ar darbnīcu un cepli
interesentiem tiek piedāvātas māla meistarklases nodarbības. Darbiņi tiek veidoti
keramiķes vadībā, kur katrs tiek apmācīts sava izvēlētā priekšmeta izgatavošanai
un, pēc cepļa kurināšanas, tie tiek atdoti pašiem veidotājiem. Viesojoties pie
keramiķes iespējams nobaudīt tēju un pankūkas, un kamēr vecāki vēl darbojas
vai dzer tēju bērni var izkustēties, izmantojot batutu.
Adrese: "Margrietas", Smārdes pagasts, Engures novads.
Tālr.: 26072594,
Apmeklējumam pieteikties iepriekš.
GPS 56.9744986 23.3042799
 
Baskāju taka
Tiek piedāvāts labākais no Austrijā, Vācijā un Šveicē izmēģinātā un vēl - tikai mūsu zemei,
Valguma ezera, Slocenes upes apkaimei un Ķemeru nacionālajam parkam raksturīgais.
Oļi un olīši, laukakmeņi un dzirnakmeņi, sūna, čiekuri, jūrmalas smilts, niedres šķelda,
rupjš priedes stumbrs, māls, veldzējošs upes ūdens... Lietū mērcēta mīksta zālīte,
mikla kūdra egļu pavēnī, saulē sasilusi grants... Tas viss izbaudāms mundrinošajā
pastaigā basām kājām. Pēc pastaigas saimnieki piedāvā pēdu pledi ziedu vanniņā
un zāļu tējas dzeršanu. 
 
Dabas gleznu taka 
Četrarpus kilometru garumā izveidota kopā ar īsteniem dabas pazinējiem no Ķemeru
nacionālā parka. Pārsteidzošajam dabā ir pievērsta uzmanība tā saucamajos
stopkadros – košos rāmjos, kurus kā gleznas esam ierāmējuši dižozolu, māzeru uz
bērza, alpīnās jāņogas, dolomīta atsegumus gleznainās Slocenes krastā, dzeņu
sakaltu un mizgraužu noēstu egli, bebru slidkalniņu, trīs atvarus vienuviet,
saaugušus egli un bērzu… Mudinot palēnināt soli, piestāt, ielūkoties, pamanīt.
Ejot pa šo taku, nonāksiet arī gotiskajā labirintā. 
Adrese: Atpūtas komplekss „Valguma pasaule", Smārdes pagasts, Engures novads.
Tālr.: 63181222, 29414022,
Mājas lapa: www.valgumapasaule.lv
GPS 56.9898684 23.3153818
Maksas: Baskāju takas apmeklējums:
  • pieaugušajiem Eur 4,00,
  • skolēniem Eur 2,00,
  • pensionāriem Eur 2,00,
  • pirmskolas vecuma bērniem - bezmaksas
„Vēju dārzs” Smārdē

Netālu no Smārdes dzelzceļa stacijas, blakus izcilā latviešu tēlnieka Kārļa Zāles
veidotajām piemineklim atrosās „Vēju dārzs”. Tas ir parks–dendrārijs, kas veidots
pēc ainavu arhitektes Daces Lukševicas projekta. Gleznainajā parkā aplūkojami
vairāk nekā 100 dažāda veida augi, koki un krūmi, kuru kopējais skaits sasniedz ap
550 vienību, kuplojot 1,9 ha platībā. Pie katras augu grupas pievienots tā unikālais
nosaukums. „Vēju dārzu” stādījuši Smārdes pagasta ļaudis paši savām rokām, tādēļ
2012.gada rudenī atklātajā parkā sastopamas čaklu cilvēku labās domas, pozitīvā
enerģija un mīlestība. Parkā strāvojošā gaišā aura stiprināta ar folkloras kopu
senlatviešu auglības, saticības un mīlestības dziesmām. Parks ir arī brīnišķīga
vieta atpūtai ar bērniem. No mākslīgi veidotā pakalna paveras skats uz lielajām
šūpolēm, atrakcijām bagāto sporta taku un celiņiem, kur var lieliski pavadīt laiku.
Atrašanās vieta: Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads
GPS 56.9566918 23.3406544