Engures pludmale ir unikāla ar tās pelēko kāpu, tā piesaista daudzus apmeklētājus, kas ierodas baudīt tikai mūsu piekrastei raksturīgo ainavu un atpūsties. Pelēkā kāpa ir viens no retākajiem jūras krasta kāpu veidiem, Latvijā sastopams tikai nelielās platībās, jo strauji aizaug ar priedēm un krūmiem.

Šlokenbekas muiža spēj radīt pasakainu noskaņojumu ar vēstures čukstiem, dažādām telpām, kur mūsdienas vijas kopā ar senatni un plašām iespējām! Šlokenbekas muižas piedāvā banketus, ekskursijas, degustācijas, muižas pagalma noma, krodziņš kā arī dažādi kāzu piedāvājumi.

Arī ziemā un arī krēslas stundās baudāmas dabas ainavas izcilu mākslinieku Andra Apses (Jaunzēlande) un Andra Eglīša (Latvija) lielformāta fotogrāfijās. Lai apskatītu visas 80 fotogrāfijas, jāmēro pusotru kilometru garš ceļš Valguma meža takās.

Pie “Mazās kaijas”, uzstādīta 157 metrus gara laipa, kas atvieglo piekļuvi jūrai.

„Vēju dārza” veidošana aizsākās 2009. gada Vislatvijas Lielajā talkā. Gleznainajā parkā aplūkojami vairāk nekā 100 dažāda veida augi, koki un krūmi, kuru kopējais skaits sasniedz ap 550 vienību, kuplojot 1,9 ha platībā.

Dabas taka sniedz iespēju izkustēties un ieelpot priežu meža svaigo gaisu. Gar taku ir ierīkotas skatu platformas, lai labāk varētu aplūkot gan Valguma ezeru, gan Slocenes upes līkločus.

Baskāju taka – Ikvienam dabas mīļotājam ir iespēja doties pastaigā Sajūtu Parka atjaunotajā baskāju takā. Tā ir 2 km gara un ir veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem.

Te prasmīgā meistara rokas darina visdažādākos sadzīves un interjera priekšmetus

1916. gada rudenī latviešu strēlnieki te izcīnīja vairākas smagas kaujas. K. Zāles piemineklis te atklāts 1936. gada 21. jūnijā.

Dabas gleznu taka (4,5 km) aicina lūkoties dabā, jo mežā ar košu rāmju palīdzību izveidoti stopkadri, kas mudina apstāties un vērot dabas brīnumus.

Uz tā 2003.gada Miķeļa dienā nostājās 167 cilvēki.

Latvijas ceļinieku dibinātais muzejs ir pirmais Ceļu muzejs Eiropā un pasaulē!

Šlokenbekas muiža vēstures rakstos pirmoreiz minēta pēc 1484. gadā. Šlokenbekas muiža ir viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā un vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz mūsu dienām.

Šī te, pie ezera ir viena no lielākajām kadiķu audzēm Latvijā.

Kaņiera ezera pilskalnu 1867.gadā atrada V.Dērings

"UZ TEVI LATVIJA, IET VISAS MŪSU DOMAS" Atklāts 2009. gada 25.martā, atrodas Lapmežciema parkā pie muzeja.

Atklāts 2005. gadā. Piemiņas zīme Lāčplēša Kara ordeņa virsniekam A. Muižulim Lapmežciemā

Apmetne datēta ar 3. līdz 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, ir uzstādīts informējošs piemiņas akmens tēlnieks O. Skarainis.

1925. gada līdz 1927. gadam Lapmežciema krogus ēku pārbūvē par skolu

Slūžas atjaunotas 2006.gadā

Taka izveidota 2005. gadā. Taka, kas ļauj piekļūt jūrai Bigauņciemā. Pa koka laipām gar Siliņupes krastu un mežainām kāpām tā ļauj nokļūt plašā smilšu pludmalē pie vecā mola. Takas garums 0,4 km. Dabas takas sākumā šosejas malā ir neliels auto stāvlaukums.

Rīgas jūras līča rietumu krasta atrodas Ragaciema bāka.

Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja savu inventāru.

Piemiņas zīmes Brīvības cīņās bojā gājušajiem karavīriem

Šeit ir liela svaigi kūpinātu zivju izvēle. Otra lielākā zivju tirdzniecības vieta ir pie mājām „Līgas” Lapmežciemā.

Moderna sporta zāle atklāta 2009. gadā

Zvejnieku darbs un dzīve mūsu pagastā, Lapmežciema skolas vēsture un Somu jēgeru cīņu vietas mūsu pagastā.

Celts 1957. gadā

Bijušā Dubļu kroga (Dublen-Krug) vācu karavīru kapos apbedīti ne vien 33 kritušie vācu karavīri, bet arī 36 krievu kareivji. Arī šeit 1939.gadā uzstādītajā piemiņas zīmē teikts, ka visi viņi krituši par savu tēvzemi. Kapi atrodas ceļa labajā pusē, braucot no Tukuma Kalpkalnciema virzienā.

Zušuciema parks tiks atklāts 11.augustā 2018 gadā

Tūrisma informācijas punkts, izstāžu zāle, piemiņas ekspozīcija Engures jūrskolai un Engures vēsturei.

Veltīta Engures jūrskolai, kas dibināta 1875. gadā.

Akcijā „Apskauj Latviju” 4.maijā 2017. gadā iestādīti 100 Latvijas simtgades ozoli, kas simboliski iezīmē Latvijas robežlīniju

Engures "Dižliepa" atrodas pie Engures Saieta nama Jūras ielā 114, šosejas malā Tukums - Kolka

Idejas mērķis ir izveidot vienojošu 1836 km marķētu tūrisma maršrutu apkārt Latvijai

Ēka celta aptuveni 1902.gadā, kā robežsardzes kordons

Engures bāka celta 1957.gadā

Pieminekļu sarakstos Marijas kalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis

1936. gada augustā, Valsts prezidents (K. Ulmanis) ciemos pie kurzemniekiem.

No maija līdz oktobrim: vietējo amatnieku izstrādājumi, zivju produkcija, lauku labumi, medus un dažādi stādi.

200 gadus vecā koka guļbūve ar manteļskursteni vidū atrodas pašā Engures ciema centrā

Engures baznīca ir viena no retajām koka baznīcām, kas nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu.

Uzstādīts 1853. gadā, tas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis

Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā.

"PAR TEVI TĒVU ZEME!" No 1945 - 1950. gadam Engures novadā cīņā pret komunistisko okupācijas režīmu, savas dzīvības Latvijai ziedoja Nikolaja Straumes nacionālie partizāni.

Dzeltenās priedes atrodas „Bērzmuiža”, netālu no Slokas-Talsu šosejas, Engures pagasts, Engures novads

Eiropas kultūras industriālais mantojums. Rideļu dzirnavas atrodas 80 km no Rīgas, 25 km no Tukuma un 8 km no Engures.

Plieņciema Baltā kāpa ietilpst dabas liegumā „Plieņciema kāpa”, kas aizņem 150-250 m platu un 3,5 km garu krasta kāpu vaļņa daļu.

Tā ir radīšanas telpa un tagadnes realitāte, kurā saplūst pagātne caur senajām podniecības tradīcijām

Stādījumu veidošana uzsākta 1959. gadā un to kopējā platība ir 7,2 ha. Tā veidošanas mērķis bija svešzemju koku un krūmu ieaudzēšana, lai novērotu un izpētītu sugu mijiedarbību ar vietējiem biotopiem.

2004.gada maijā svinīgi tika atklāts no jauna sākotnēji 1929.gadā uzstādītais un Padomju okupācijas laikā nojauktais piemineklis.

"Šeit I Pasaules kara laikā, no 1916. gada augusta līdz decembrim, cīnījās somu jēgeri."

Pavisam sienā iekalts ir 101 uzvārds