Engures novads

Engures draudze par braucienu uz Opekalnu (+foto)03-09-2013

Tuvojoties vasaras noslēgumam, pulciņš Engures evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes ceļotgribētāji ar savām ģimenēm, mazāki un lielāki svētdienas skoliņas bērni un skolotāji un draudzes mācītājs Raitis jau piektdien uzsāka tālo braucienu uz Opekalnu Vidzemes pusē. Opekalns ir paugurs Alūksnes novadā, Jaunlaicenes pagastā, kas pār apkārtni paceļas 35 augstu un ir īpaši ievērojams arī ar to, ka tā pašā kalna virsotnē uzceltā baznīca ir visaugstāk virs jūras līmeņa uzslietā baznīca Latvijā. Zinātāji min, ka Opekalna baznīcas slieksnis atrodas aptuveni 100 metrus augstāk par Rīgas Pēterbaznīcas gaili.

Tu mani cel, lai kalnā stāvēt varu, jeb - kurzemnieki ciemos pie malēniešiem
 
Ne tikai mūsu draudzes priekšnieces Martas veidotā draudzība un pieredzes apmaiņa remontdarbu veikšanā ar Opekalna evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieci bija mūsu ceļojuma mērķis. Kopīgas nedēļas nogales pavadīšana tālā Vidzemes pusē, mūsu mīļā mācītāja Raita dzimtās puses apskate, bet galvenokārt jau Opekalna baznīcas draudzes aicinājums ciemā atsaucīgākos draudzes locekļus sēdināja autobusā, lai ar pateicību saņemtu to, ko priekš mums šim ceļam sagatavojis Dievs. Tā mēs ar autobusu, piekrautu līdz malām ar dažādām mantām, segām, teltīm un zīdaiņu ratiņiem, jo arī pašus mazākos draudzes locekļus neatstājām mājās, priecīgi devāmies ceļā.
Mūsu draudzi jau ap vakariņu laiku ar tādu viesmīlību, kāda pie mums Kurzemes pusē ir retums, sagaidīja Opekalna baznīcas draudze un tās dzīvespriecīgā un enerģijas pilnā priekšniece Sana. Mēs, vēl pavisam samulsuši, ļāvāmies Opekalna baznīcas apskatei gan, klausoties stāstos par tās vēsturi, kāpjot baznīcas augstajā tornī, no kura loga paveras plašās Vidzemes āres, gan arī, laikus sadalot gultas vietas nakšņošanai, kas paredzētas tieši baznīcas ēkā. Telts vietu iekārtoja vienīgi mūsu mācītājs. Atsaucoties uz Sanas aicinājumu vakariņot mīlīgajā baznīcas pagalmā, jau krietnāk iejutušies un mulsumu metuši pie malas, mielojāmies ar gardām un sātīgām vakariņām. Nepretojāmies izsalkumam, lai arī vēl tās pašas dienas vakarā plānota kopīga pirtošanās. Jau vēlāk, aptuveni divdesmit minūšu brauciena attālumā, tumsas iestāšanos sagaidījām lieliskā pirtiņā pie ezera. Gan pašiem, gan mūsu draugiem nebija bail nosmērēt pirkstiņus, mielojoties ar mūsu draudzes priekšnieces Martas sarūpētām svaigi kūpinātām butēm. Kāds no mazajiem pirts priekus izbaudīja pirmo reizi, kāds labprāt izmantoja iespēju, lai romantiski izbrauktu ar laivu. Šāds vakara noslēgums pēc garā, nenoliegsim arī nogurdinošā, brauciena ļāva mums gan nomazgāt ceļa putekļus, gan sadraudzēties ciešāk.
Jau pavisam agri, tūlīt pēc brokastīm ievērējām Opekalna baznīcas labo akustiku un iedziedājām mūsu skanīgās balsis. Tas bija arī lielisks laiks rīta svētbrīdim. Ar pilniem vēderiem mēs gides, lieliskas stāstnieces, pavadībā devāmies ceļā un visas dienas garumā izbaudījām rūpīgi saplānotu, aizraujošu ekskursiju Alūksnes novada apkārtnē. Apmeklējām z/s „Mauriņi” Veclaicenē, kas var lepoties ne tikai ar ekoloģiskas produkcijas audzēšanu, bet arī ar krāšņo zirgu „Konik” ganāmpulku un citiem mājdzīvniekiem, tai skaitā poniju, zosīm un trušiem. Uzzinājām, ka saimniecība gatavo arī dažādus zāļu tējas maisījumus no dabā vāktiem un pašu audzētiem augiem. Tos, cik spējām, iegādājāmies arī savai labsajūtai, lai ziemas aukstajos mēnešos atsauktu atmiņā z/s „Mauriņu” pļavu apmeklējumu. Z/s „Mauriņi” ir viena no „zaļākajām” saimniecībām Alūksnes novadā, kas rūpējas par vides saglabāšanu un cilvēku veselību, ko apliecina tai piešķirtie videi draudzīgie marķējumi. Apskatījām Alūksnes Bībeles muzeju, kā arī bijām liecinieki greznās Alūksnes baznīcas 225 gadu jubilejai. Mums bija tas gods sasveicināties arī ar Alūksnes baznīcas mācītāju un iemūžināt šo mirkli fotogrāfijā. No sirds izklaidējāmies Jaunlaicenes muižas muzejā, kur mūs atraktīvās muzeja darbinieces gan vadīja dārgumu meklēšanā un vēstures iepazīšanā, gan arī iemācīja mums nepazīstamo, seno Vidzemes puses rotaļu „Vāverīte”. Tās noslēpumu tagad zinām arī mēs.  Pārsteigumi no Opekalna draudzes visas dienas garumā bira kā no pārpilnības raga!! Skaistā Alūksnes ezera un tā salu iepazīšana, un kā odziņa uz balta putukrējuma kūciņas - aizraujošs ceļojums ar plostu, izbraukājot mazu daļiņu no Alūksnes ezera 28 km² lielās platības. Alūksnes pilsētā uzkāpuši lielākos un mazākos pakalnos, sabildējuši simtiem fotogrāfiju un izdziedājuši mūsu draudzei vismīļākās dziesmas, atceļā uz Opekalnu jau ilgojāmies pēc tā. Bijām godīgi nopelnījuši arī vakariņas. Opekalna draudze mūs nebeidza pārsteigt ar aizvien gardākām un bagātākām maltītēm – saldajā pat pankūku un putukrējuma kalni, piena un ķīseļu upes! Tādi gardumi darīja laimīgus ne tikai mazos svētdienas skolas bērnus. Gardi! Ar patīkama gurduma sajūtām pirms naktsmiera un, vēl ar pēdējiem spēkiem izturīgākie abu draudžu locekļi saulrietu sagaidīja Drusku pilskalnā, kas ir viens no augstākajiem un stāvākajiem kalniem Latvijā. No Drusku pilskalna ir saskatāms Igaunijas augstākais kalns Lielais Munameģis. Savukārt tie, kam dienas iespaidi neļāva pietekami laicīgi doties pie miera, bija gatavi tajos dalīties arī vēlākā vakara stundā. Čalošana nebeidza rimties.
Ak! Mēs esam iemīlējuši Opekalnu un vēl mīļāka kļuvusi mūsu sadraudzība ar Opekalna baznīcas draudzi! Esam bezgala pateicīgi par viesmīlīgo uzņemšanu un savas puses iepazīšanu, ko Opekalna draudzes priekšniece mīlīgi sauc par Malienu.
Svētdienas rītā, noklausoties Opekalna baznīcas torņa tāli skanošos zvanus, piedalījāmies sirsnīgā kristību dievkalpojumā. Priecājamies par mūsu draugu Opekalna baznīcas draudzes pieaugšanu spēkā un lepojamies ar viņu starojošo dzīvesprieku! Pateicībā draugiem veltījām tiem dziesmu ar vārdiem „Tu mani cel, lai kalnā stāvēt varu, Tu mani cel. Kad bangas jūrā krāc, jūtos spēcīgs Dievs uz Taviem pleciem, Tu mani cel, lai topu stiprināts! „Ceram, ka patika.
Lai arī visā nedēļas nogalē nobrauktais attālums bija Latvijas mērogiem iespaidīgs, kopīgi dziedātās dziesmas, savstarpējie uzmundrinājumi un draudzes svētdienas skoliņas bērnu čalas ceļu padarīja patiesi brīnišķīgu un neaizmirstamu. Tādi braucienu dod dievišķu spēku ikdienas gaitās!. Paldies mūsu mācītājam Raitim un draudzes priekšniecei Martai par sadraudzības ierosinājumu un neaizmirstamas nedēļas nogales kopā pavadīšanu Malienā.! Paldies jums, mīļie draugi, Opekalnā un uz tikšanos nākamvasar Engurē!
”Jo ar prieku jūs iziesit un mierā jūs tiksit vadīti; kalni un pakalni jūsu priekšā gavilēs, un visi koki laukā priecīgi sveicinās.
Ērkšķu vietā uzaugs cipreses, dadžu vietā mirtes. Un tas būs Tam Kungam par slavu un par mūžīgi paliekamu zīmi.„ Jes.55.12-13
 
Baiba Logina,
Engures ev. lut. draudzes locekle
 
 

<< Atpakaļ