Engures novads

Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar iedzīvotājiem Engurē sakopj pelēko kāpu04-10-2017

Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) sadarbībā ar Engures novada pašvaldību un Engures vidusskolu 28. Septembrī rīkoja talku Engures pelēkajā kāpā, uzlabojot augšanas apstākļus īpaši aizsargājamām augu sugām, tostarp pļavas silpurenei, kas šā gada pavasarī tur tika konstatēta ievērojamā daudzumā un prasa specifiskus augšanas apstākļus. Kopumā talkā piedalījās 25 cilvēki.

Talkas dalībnieki pelēkajā kāpā ravēja mazās priedītes, kas apdraudēja pelēkās kāpas biotopu un tai raksturīgo augu sugu pastāvēšanu.
 
“Patiecamies Engures novada pašvaldībai un skolai par lielisko sadarbību un ieguldīto darbu pelēkās kāpas sakopšanā. Pelēkās kāpas ir viens no Eiropas apdraudētākajiem biotopiem, līdz ar to paveikts ļoti nozīmīgs darbs ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā,” uzsver talkas iniciators, Pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Kārlis Lapiņš.
 
Talkas rezultātā ir izdevies veiksmīgi izveidot atklātu ainavu, kas garantēs atbilstošus apstākļus vairākām augu un bezmugurkaulnieku sugām, kas spēj augt un dzīvot tikai šādos specifiskos augšanas apstākļos. Talka raisījusi arī vietējo skolēnu padziļinātu interesi par dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumiem. Kāds skolēns izteicis vēlmi Engures pelēko kāpu pētīt savā zinātniskās pētniecības darbā vidusskolā. “Mums ir patiess prieks, ka ar šo talku ir ne vien izdevies nostiprināt labas sadarbības saites ar Engures pašvaldību, bet arī veicināt sabiedrības izpratni un interesi par dabas saglabāšanas pasākumu nepieciešamību un lietderību,” pauž K. Lapiņš.
 
Pelēko kāpu veido atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi un tā ir vienīgā vai galvenā mājvieta daudzām gaismprasīgām augu, ķērpju un dzīvnieku sugām. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši pastāvējušas cilvēka darbības ietekmē. Kādreiz šīs kāpas pārsvarā izmantoja kā ganības, žāvēja tīklus, izvietoja laivas. Šodien tās funkcionē galvenokārt kā atpūtas un sportošanas teritorijas. Tā kā pelēko kāpu josla vairs netiek apsaimniekota, tā daudzviet aizaug ar kokiem un krūmiem, tādējādi apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu.
 
Daudzas valstis jau ir ķērušās pie vērienīgiem apsaimniekošanas darbiem, kuru mērķis ir atjaunot klajās kāpu ainavas ar daudzveidīgām sugu sabiedrībām. Šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās ir veikta arī Latvijā, Užavas un Ovīšu piekrastē. Nākamajā gadā plānota vērienīgāka pelēko kāpu atjaunošana Piejūras dabas parkā.
 
 

<< Atpakaļ