Engures novads

Meklējam dižkokus!29-04-2016

Latvijā aizsargājamo dižkoku saraksts arvien pildās lēni, dabas aizsardzības pārvaldes eksperti lēš, ka kopumā Latvijā varētu būt 20 tūkstoši dažādu sugu dižkoku, bet patlaban apzināti un aizsargājami ir vien piektā daļa. Tādēļ netrūkst situāciju, kad dižkoki tiek likvidēti neziņas dēļ vai apdraudēti, tos nepareizi apsaimniekojot. Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori paši dodas dabā mērīt varenos kokus, taču atzīst, ka noderīga ir arī iedzīvotāju un entuziastu palīdzība, lai darbs noritētu raitāk.

Dižkoki ir gan vietējo, gan introducēto koku sugu vecākie un lielākie eksemplāri, mūsu valsts vecākās dzīvās būtnes. Vārds “dižs” nāk no Kurzemes ar nozīmi “liels”. Kopš 20. gs. vidus vārds “dižkoks” tautā tiek pieņemts visu valsts aizsargājamo, lielus izmērus sasniegušo un vēsturisko koku apzīmēšanai. No viduslaiku robežu aprakstiem uzzinām, ka visbiežāk par robežzīmēm izmantoja lielus kokus - egles, ozolus, liepas un vīksnas, kam mizā tika iegriezti krusti vai kādas citas zīmes. Šādus kokus no iznīcināšanas centās pasargāt pat ar Landtāga lēmumiem. Izsenis tika sargāti arī bišu koki - ozoli, priedes, liepas - ar stumbros izcirstām dorēm. Šie bija pirmie mūsu valstī aizsargājamie koki, no kuriem daži zaļo vēl tagad.
 
Kā veikt mērījumus?
Vispateicīgākais laiks dižkoku meklēšanai un uzmērīšanai ir pavasaris, pirms lapu plaukšanas, kā arī rudens un ziema, kad iespējams pārredzēt ievērojami plašāku apkārtni nekā vasarā pēc lapu saplaukšanas. Iespējamajam dižkokam ir jānosaka apkārtmērs, augstums, vēlams izmērīt arī dižkoka vainaga projekciju. Dižkoka resnumu mēra 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla (aptuveni cilvēka krūšu augstumā). Ja resnais koks aug uz kraujas nogāzes, tad mērīšanas augstums 1,3 m tiek skaitīts no kalna puses. Jāraugās, lai mērlente neveidotu kūkumus, bet ietu perpendikulāri stumbra asij pa tievāko vietu. Ja koka stumbrs 1,3m augstumā vai zemāk sadalās divās starās, tad katra stara jāmēra atsevišķi. Būtu vēlams pajautāt vietējiem iedzīvotājiem arī par dižkoku vēsturi. Informāciju par dižkoku var ievadīt Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība/Sabiedriskais monitorings/dižkoki vai iesniegt kādā no Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālajām administrācijām.
 
Informācijai:
 
  • Par dižkokiem uzskatāmi koki, kas ir sasnieguši noteiktu apkārtmēru 1,3 m augstumā: ozoli 4 m, liepas 3,5 m, kļavas 3,5 m, bērzi 3 m, priedes 2,5 m. Citu, retāk sastopamu koku, kas varētu būt dižkoki, izmērus var atrast Ministru Kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
  • Dabas aizsardzības pārvalde apkopo informāciju arī par potenciālajiem dižkokiem – tiem, kuriem līdz dižkoka apkārtmēram pietrūkst 10% vai mazāk. Piemēram, kā potenciāli dižkoki tiek reģistrēti ozoli ar apkārtmēru no 3,6 m un liepas ar apkārtmēru no 3,15 m.
  • Vidzemes TV sagatavotā pamācība, kā uzmērīt dižkokus: https://youtube/R5GFd6IeBJo
Ziņas par dižkokiem lūgums sūtīt uz e-pastu: ivita.germane@daba.gov.lv vai zvanīt pa k/t: 28305445, Iveta Ģērmane. Ziņot var arī pa pastu, adrese: "Meža māja", Jūrmala - Ķemeri, LV-2012, ar norādi "Dižkoki". Būtu ļoti labi, ja cilvēki vērīgāk ieskatītos savā apkārtnē un ziņotu par šādiem kokiem. Ja dižkoku sabiedriskā monitoringa anketa ir par sarežģītu, pietiek tikai ar to, ka ir norādīta koka suga, pēc iespējas precīzāka tā atrašanās vieta un telefona numurs, lai nepieciešamības gadījumā varam sazināties un lūgt palīdzību koka meklēšanā, kā arī vienoties par iekļūšanu privātīpašumā, ja tas nepieciešams. Galvenais ir paziņot - pēc tam eksperti brauks dabā un pārbaudīs.
Jolanta Kraukle
 

<< Atpakaļ