Engures novads

Uzmanību: Roņu mazuļi pludmalē - apbrīno, bet neaiztiec!19-02-2021

Katru pavasari Latvijas piekrastē gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām sastopami pelēkā roņa Halichoerus grypus mazuļi, kas ir īpaši aizsargājama roņu suga. Šādās situācijās tie ir ļoti neaizsargāti un pakļauti dažādiem riskiem, no kuriem būtiskākais – dzīvniekus traucē un sakož savā vaļā palaisti suņi. Lai skaidrotu, kāda ir pareiza rīcība, liedagā pamanot roņu mazuli, Dabas aizsardzības pārvalde daudzviet piekrastē izvietojusi informatīvos plakātus.

Ronēni pie mums Latvijas piekrastē nonāk ziemās, kad Baltijas jūras līcis pilnībā nav aizsalis. Tad roņu mātēm mazuļi jādzemdē ierobežotā platībā uz mazām saliņām (lielākoties Igaunijas teritorijā), nevis kā būtu ierasts – uz ledus. Saliņās burzmā pastāv ļoti augsts risks roņu mazuļus pazaudēt. Šādā gadījumā pēc kāda laika roņu mazuļi, saprotot, ka ir palikuši vieni, dodas jūras ūdeņos meklēt barību un tā rezultātā izklīst pa visu Rīgas jūras līci.
Lielai daļai šādu mazuļu iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ viņi piekrastē izlien sasildīties un uzkrāt spēkus.
 
Pastaigājoties liedagā, suni turēt pavadā!
 
Būtiski atcerēties – ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā, un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Dabas aizsardzības pārvalde regulāri aicina, pastaigājoties liedagā, suni turēt pavadā, diemžēl liela daļa iedzīvotāju šos aicinājumus neņem vērā. Piemēram, 2020. gada pavasarī speciālistu aprūpē Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonāca 18 suņu sakosti roņu mazuļi, no kuriem diemžēl nevienu izglābt neizdevās. Turklāt ronis ir savvaļas dzīvnieks un var būt slims ar kādu infekcijas slimību, līdz ar to kontakts ar roni var būt bīstams arī pašam mājdzīvniekam.
 
Atgādinām, ka suņu atrašanos pludmalē bez pavadas ierobežo vairāki normatīvie akti, tostarp:
1) Ministru kabineta 04.04.2006. noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 12., 13. un 14.pants. 
2) Ministru kabineta 10.01.2012. noteikumu Nr.38 „Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība” 13.pants.
Papildus augstāk minētajam Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta 2. daļa, nosaka, ka mājas dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
 
Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt!
Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.
Ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni, Pārvaldes speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu.
 
Iedzīvotājiem pludmalē atrastos ronēnus pašiem nav ļauts glābt, jo tā tiek apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība. Palīdzība nepieciešama tikai bīstami savainotiem ronēniem. Šādā gadījumā lūgums zvanīt Pārvaldei pa tālruņa numuriem:
 
📞 Kurzeme - 28385025
📞 Pierīga - 26424972
📞 Vidzeme - 26329412
 
Atrastu mirušu roņu gadījumā jāinformē vietējā pašvaldība, jo bojā gājušo dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.
 
Infografika par rīcību sastopot roņu mazuli pludmalē: ŠEIT

<< Atpakaļ