Engures novads

Ievērojamākās personības

Vai ziniet kurš ir viens no ievērojamākajiem Engures novadniekiem? Tas ir ir latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists, politiķis - Imants Ziedonis. Viens populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem nāk no Lapmežciema.
Tāpat zīmīgi, ka Smārdes pagastā vasaras savās mājās bauda bijušie Latvijas valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers.
Talantīgi cilvēki allaž bijuši sastopami arī Engures pusē.

*** Smārdes pagastā ***

Auziņš Ansis - Valsts papīru spiestuves tipogrāfijas nodaļas vadītājs. Dzimis 1882.gada 17.maijā Milzkalnes pagastā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Padomju laikā bijis Rīgas 6.tipogrāfijas vadītājs.
Miris 1952.gadā.

Baltvilks Jānis - dzejnieks, ornitologs. Dzimis 1944.gada 24.jūlijā Smārdes pagasta ‘'Zīlītēs''. Rakstījis dzejoļus galvenokārt bērniem.
Miris.

Feltiņš Imants - fiziķis. Dzimis 1928.gada 21.oktobrī Smārdes pagastā. Fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1973.g.), kopš 1961.gada LPSR ZA Fizikāli enerģētiskā institūta Pusvadītāju fizikas laboratorijas vadītājs. LPSR Valsts prēmija (1976.g.)

Filholds Juris - inženieris elektriķis, AAM austrumu nodaļas vadītājs. Dimis 1891.gada 29.jūlijā Cērkstē. Beidzis Mironova komercskolu un tehnikumu, augstskolu Karlsrūē. No 1920 gada dažādos AM amatos. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, dažādiem ārzemju ordeņiem.

Grauds Jānis  - baleta solists, LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, pedagogs. Dzimis 1904.gada 8.novembrī Smārdes pagasta ‘'Ošlejās''. Beidzis LNO baletskolu 1933.gadā, 1939.gadā papildinājies Parīzē pie O.Preobraženskas un D.Morimes. 1930. - 1961.gadam dejojis Operas un baleta teātrī.

Gulbis Ansis - rakstnieks. Dzimis 1873.gada 8.decembrī Cērkstes pagastā. Grāmatu izdevējs, literāts, sabiedriskais darbinieks. 1905.gadā Pāterburgā nodibina ‘'Pēterburgas Latvieti'', 1907.gadā izdod žurnālu ‘'Rīts'', 1925.gadā vada ‘'Rīgas Ziņas'' . Raksta stāstus un romānus , romāni- ‘'Oļģerts Silarājs'', ‘'Pēc simts gadiem'', ‘'Fantasti'', ‘'Fantastu mantojums'' u.c. Miris 1936.gada 13.novembrī, apglabāts Rīgā.

Lejas -Sauss Andrejs - pulkvedis, LU docents. Dzimis 1895.gada 9.jūnijā Milzkalnes pagasta Šlokenbekas Sudmalu krogā. Mācījies Tukuma komercskolā, studējis komerczinības RPI. 1915.gadā dienē 13. Sibīrijas strēlnieku artilērijā, kopā ar latviešu strālnieku pulkiem piedalās kaujās pie Babītes un Ķekavas. No 1920.gada Latvijas armijā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1931.gada armijas ekonomiskā veikala priekšnieks. 1941.gada 14.jūnijā deportēts.

Lukss Valdis (Voldemārs) - dzejnieks. Dzimis 1905.gada 21.jūnijā Smārdes pagasta ‘'Silniekos''. Dzimis drēbnieka   ģimenē, mācījies Smārdes pamatskolā, beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1937.g.) LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, 1940.gadā uzņemts Rakstnieku savienībā. Miris 1985.gada 24.jūlijā, apglabāts Rīgā Raiņa kapos.

Mērniece Emīlija - skolotāja, māksliniece. Dzimusi 1911.gada Kuldīgas apriņķa Rendas pagasta ‘'Skūteros'', no 1941.gada dzīvo Tukuma pusē, 1952.gadā sāk strādāt par skolas pārzini Milzkalnes pamatskolā, bet no 1961. gada Smārdes skolā. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā, izstādēs piedalās kopš 1935.gada, glezno ainavas, portretus, klusās dabas. Mirusi 1990.gada 18.jūlijā, apglabāta Smārdes pagasta Radziņu kapos.

Vecsīlis Alberts - arhitekts. Dzimis 1903.gada 8.oktobrī Smārdes pagastā. No 1948.gada LVU Arhitektūras fakultātes un RPI Celtniecības fakultātes pedagogs (no 1968.gada - docents). Viens no izcilākajiem PSRS akustiķiem. Piedalījies akustikas projekta izstrādāšanā Dzintaru koncertzālē, Valsts filharmonijas ēkai, Krievu drāmas teātrim u.c.

Virsaitis Fricis - Latvijas armijas ģenerālis.Dzimis 1881.gada 15.novembrī Bukaišu pagastā. 1940.gadā atvaļināts vecuma dēļ un pārcēlies no Rīgas uz dzīvi Smārdes pagasta ‘'Virsaišos''. Apbalvots ar Trīszvaigžņu II un III šķiras ordeni, Igaunijas Ērgļa ordeni, Zviedrijas Šķēpa II šķiras ordeni, Lāčplēša Kara ordeni. 1941.gada 14.jūnijā izsūtīts, miris 1943.gada  24.maijā Vjatlagā.

Zīverts Ernests - grafiķis. Dzimis 1879.gada 5.oktobrī Šlokenbekas muižas ‘'Būmeistaros''. Darbi: vāka zīmējums Raiņa dzejoļu krājumam ‘'Tālas noskaņas zilā vakarā'' (1903.), Raiņa portrets (1905.). Atvaļinājumus pavada Tukumā, radot savus labākos darbus- ‘'Ieliņa Tukumā'', ‘'Pagalmiņš'' (1908.), ‘'Tukums'', ‘'Dārzs ziemā'', ‘'K.Križicka portrets'' (1908.), ‘'G.F.Ivaska portrets'' (1912.), ‘'Vējdzirnavas naktī'' (ap 1915.). Strādājis ofortā, vienkrāsas un daudzkrāsu ksilogrāfijā, zīmējis, gleznojis ar temperu un akvareli. Uzskatāms par vienu no pirmajiem linogriezuma tehnikas aizsācējiem latviešu grafikā. Miris 1937.gadā apcietinājumā nezināmos apstākļos.


*** Lapmežciema pagastā ***

Tēlnieks Oļegs Skarainis (1923) – viens no Salaspils koncentrācijas nometnes upuru piemiņai veltītā memoriāla skulptūru tēlniekiem, pieminekļa režisoram Antmani-Briedītim autors, tēlnieks 1905. gada revolucionāru piemiņai veltītajam ansamblim, kā arī daudzu citu lielu darbu autors. Kopš 1965. gada Oļegs Skarainis dzīvo Ragaciemā. Arī šeit ir viņa veidotais piemiņas akmens, kas uzstādīts 2000. gadā pie Siliņupes.

Lapmežciemnieks ir arī pulkvežleitnants
Augusts Muižulis (1893–1941). A. Muižulis cīnījies gan 1. pasaules karā 7. Bauskas strēlnieku batalionā, gan Brīvības cīņās. Viņš ir saņēmis ļoti daudzus apbalvojumus, tai skaitā arī Lāčplēša Kara ordeni un Triju Zvaigžņu ordeni (4. šķiras). Viņam par godu 2005. gadā Talsu šosejas malā atklāts piemiņas akmens.

Žurnālists un ekonomists
Augusts Lediņš (1933) ir dzimis un audzis Lapmežciemā. Viņš strādājis tādos izdevumos kā “Rīgas Balss”, “Cīņa”, “Zinātne un Tehnika” vadošos amatos, vairāk nekā 20 gadus bijis žurnāla “Zvaigzne” galvenais redaktors, kā arī politiskais komentētājs Latvijas Radio un Televīzijā.

Grāmatizdevējs un rakstnieks
Ansis Gulbis (1873–1936) mācījies Bigauņciema pamatskolā. Jau 1903. gadā izveidojis savu izdevniecību, kurā iespiestas neskaitāmas vērtīgu grāmatu sērijas, piemēram, Konversācijas vārdnīca, Raiņa un Aspazijas Kopotie raksti (pateicoties viņa maksātajiem honorāriem, rakstnieki varēja izdzīvot trimdā). Viņš bijis arī Nacionālā teātra un Nacionālās Operas direktors, kā arī piedalījies Dailes teātra dibināšanā.

Par slavenāko Lapmežciema pagasta iedzīvotāju laikam tomēr var uzskatīt dzejnieku un rakstnieku
Imantu Ziedoni. Viņš ir dzimis Ragaciemā. I. Ziedonis sarakstījis prozas darbus „Dzejnieka dienasgrāmata”, „Pa putu ceļu”, "Kurzemīte", dzejas krājumus, dramatizējumus skatuvei, pasakas, kinoscenārijus, libretu I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju", tekstu I. Kalniņa oratorijai "Dzejnieks un nāra" un daudz ko citu. Kopš 1995. gada viņš apkopo materiālus saviem "Rakstiem" 12. sējumos. I. Ziedonis apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.g.) un 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Arī Lapmežciema pagasta muzejā apskatāms stends par dzejnieka dzīvi un daiļradi.

Visvaldis Garokalns (1933 – 2005) – mākslinieks; strādājis galvenokārt akvareļtehnikā, tematika – strēlnieki Pirmā Pasaules kara laikā, marīnas, ainavas. Garokalna darbi atrodas Mākslas muzejā Arsenāls, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Liepānjas VMM, Ģ. EliasaJelgavas VMM, privātkolekcijās Latvijā un visā pasaulē.

Olita Gulbe – Ģērmane (1953) – gleznotāja. Izstādēs piedalās kopš 1975. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Viņas darbi atrodami gan Latvijas muzejos, gan Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Izraēlā, Francijā u. c. Mīļākās tēmas – daba, ūdeņi, ziedi, klusā daba utt.

Andrejs Ģērmanis (1941) – gleznotājs, grafiķis, mākslas kritiķis. A. Ģērmaņa darbi atrodami gan Latvijas, gan ārzemju muzejos, Tretjakova galerijā, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Kritiku, recenziju un eseju publikācijas atrodamas žurnālos, rakstu krājumos un arī dienas presē.

Gunārs Piesis (1931 – 1996) – kino režisors, ilgus gadus dzīvojis Bigauņciemā. Viņš bija viens no talantīgākajiem Latvijas režisoriem gan mākslas, gan dokumentālajā kino. G. Pieša slavenākās filmas ir “Nāves ēnā”(1971), kas uzņemta tepat zvejniekciemos, “Pūt, vējiņi”(1973), “Sprīdītis”(1985), “Maija un Paija”(1990) un daudzas citas.

Andrejs Lihtenbergs (1938 - 1979) - dziedātājs. Kopā ar zvejnieku kolhoza ansambli "Selga" uzstājies vai visā republikā. 1970. gādā  uzvarēja Vissavienības konkursā "Hallo, meklējam talantus!". Ir izdotas vairākas skaņu plates un kompaktdiski ar viņa iedziedātajām dziesmām.

  *** Engures pagastā ***
 
Johans Pēteris Brands- dzimis 1776. Engures draudzes mācītājs, draudzes skolotājs. "Engures hronikas"autors, vēstures materiālu glabātājs.Miris 1835.gadā apgalabāts, Engures baznīcas kapsētā. 1853.gadā viņam tika uzstadīts piemineklis.
Kārlis Freinbergs- dzimis Engurē 1884.gadā, strādājis jūrskolā par pasniedzēju. Vēlāk pazīstams kā kritiķis, dramaturgs, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks. Miris 1967.gada 27.septembrī.
Jānis Linde (Lindulis)- rakstnieks, dramaturgs, dzimis Engurē, mežsarga ģimenē 1870.gada 21.augustā. Miris 1942.gada 4.novembrī izsūtījumā Ivanovā Krievijā.
Fricis Grauds- tālbraucējs kapteinis, lielākais kuģu īpašnieks I Latvijas Republikā. Dzimis 1888.gada 6.februāri Ķesterciemā, miris 1942.gadā.
Andrejs Lonfelds- 1879.dzimis Ķesterciemā „Kausos” – miris 1950.gadā - tālbraucēju kapteinis, Latvijas jūrniecības departamenta direktors.
Erna Zubova- dzimusi 1919. gada 17. augustā Murmanskā. Skolotāja, kultūras darbiniece, novadpētniece un jūrniecības tradīciju apzinātāja un glabātāja. Mirusi 2000.gadā apglabāta Engures baznīcas kapsētā.
Kārlis Ēdelnieks-  dzimis 1927.gada 12.augustā Jelgavas rajona Vircavas pagastā. 1974.g.-1997.g.  Engures vidusskolas direktors, un paralēli kopš 1987.gada Engures jūrskolas atjaunotājs. Izcils pedagogs, autors un līdzautors vairākām brošūrām par pagastu un skolu , novadpētnieks. 1997.gada augustā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Guntis Driņķis- dzimis 1941.gada 4.maijā Cēsu raj. Rankas pagastā. Miris 6.februārī 1995.gadā, apglabāts Engures kapsētā. Gleznotājs, mākslinieks- amatieris. Savos darbos mākslinieks galvenokārt gleznoja jūru, ziedus. Ilgus gadus bija z/k „Padomju zvejnieks”mākslinieks-noformētājs.