Engures novads

Pirmajā gadā - septiņi jauniešu projekti16-12-2014

2014. gadā notika pirmais Engures novada jauniešu projektu konkurss. Pašvaldība jau pirmajā gadā saņēma pavisam septiņus jauniešu projektus. Mūsu puiši un meitenes apguva gandrīz visu iniciatīvām paredzēto budžetu.

Engures novada dome jauniešu iniciatīvu atbalstam piešķīra 3600 eiro.
Pirmajā projektu iesniegšanas kārtā saņēmām divus projektus – Katrīnas Silvas Mierkarnes projektu “Ķesterciema pludmales volejbola akadēmija” un Betijas Annas Fišeres un Paules Zilbertes projektu “Lapmežciema pamatskolas vecāko klašu skolēnu zinātnes centra “AHHAA” apmeklējums”.
 
BĪČA UN klasiskā VOLEJBOLA TRENIŅI ENGURĒ
 
Pateicoties 16 gadus vecās Katrīnas uzņēmībai, Ķesterciema pludmales volejbola akadēmijā no 25. - 28. jūnijam vairāk nekā 20 jaunieši (vecumā līdz 18 g.) varēja apgūt pludmales volejbola pamatprasmes pieredzējušās treneres Andromedas Bērziņas vadībā.
 
Kā pastāstīja projekta vadītājs Rimants Liepiņš, treneres Bērziņas kvalifikācija un entuziasms aizrāva jauniešus, bet talantīgo Katrīnu viņš raksturoja lakoniski: “Tā meitene ir lietaskoks!” pēc projekta realizēšanas e-pastā atrakstīja Rimants.
Jāpiezīmē, 2. un 3. projektu iesniegšanas kārtā Katrīna iesniedza vēl divus projektus. Projekta “Ielu vingrošanas treniņi” grūtākā daļa jau bija paveikta – projekts bija uzrakstīts un apstiprināts ar domes lēmumu, taču tas netika ieviests, jo pēdējā brīdī lēmumu mainīja pieaicinātais ielu vingrošanas speciālists – sarunātais nodarbību vadītājs. Prieks, ka Katrīna nemeta plinti krūmos, bet ar paceltu galvu soļoja uz priekšu un ķērās pie pārbaudītām vērtībām. Proti, Katrīna uzrakstīja savu trešo projektu “Volejbola treniņi Engures vidusskolā”. Liels bija šo rindu autora pārsteigums, kad Katrīna uz pašvaldības galda nolika sarakstu ar to 29 jauniešu vārdiem un uzvārdiem, kuri apmeklēs treniņus, klāt pievienojot kaudzīti ar vecāku iesniegumiem, kas apstiprināja jauniešu solīto dalību treniņos. Katrīna patiesi bija paveikusi milzīgu un konsekventu darbu!  Un kopš 24. novembra Engures vidusskolā jauniešiem “testa režīmā” reizi nedēļā ir nodrošināti klasiskā volejbola treniņi.
Svarīgi, ka iniciatīva spēlēt volejbolu nāk no pašiem jauniešiem – jauniešu pašu organizētai aktivitātei ir cita vērtība.
 
Kā atzīst Katrīna, projekta gaitā viņa galvenokārt ieguvusi organizatoriskas prasmes. “Neliela aizķeršanās gadījās ar atskaišu rakstīšanu. Lai tās uzrakstītu, vajadzēja lielāku palīdzību no projekta vadītāja puses,” stāsta meitene.
 
LAPMEŽCIEMA SKOLĒNI UZ “AHHAA” IGAUNIJĀ
 
15 gadus vecās Betijas un 16 gadīgās Paulas projekts nodrošināja Lapmežciema pamatskolas 7., 8. un 9. klases skolēniem izglītojošu braucienu uz Tartu Igaunijā. Baltijā modernākajā zinātnes centrā “AHHAA” jaunieši varēja interesantā un krāšņā veidā ieraudzīt fizikas, ķīmijas un bioloģijas procesu norisi no praktiska skatupunkta. Lai ieviestu projektu, meitenes veica aptauju, lai noskaidrotu, cik daudz skolēnu atbalsta braucienu uz zinātnes centru.
 
Projekta vadītāja, skolotāja Rasma Kanska uzskata: “Jaunietēm šī pieredze deva ticību sev, savai iecerei, saviem spēkiem un darbam. Nostiprinājās tādas īpašības kā patstāvība, mērķtiecība, labojot un uzlabojot projektu, saskarsmes un sadarbības prasmes, zvanot, runājot, noskaidrojot dažādus jautājumus,” Kanska norāda, ka meitenes ieguvušas jaunas zināšanas un prasmes. “Bija nepieciešama neatlaidība, jo maijā organizējot izglītojošu mācību ekskursiju bija problēmas dabūt autobusu.”
Pati Betija stāsta, ka ieguvusi gan praktiskas, gan teorētiskas zināšanas. “Visnoderīgākais likās tas, ka es daudz labāk iemācījos komunicēt ar cilvēkiem, un attīstīju savas organizatora spējas. Kā arī, projektu realizējot, ieguvām plašākas zināšanas par eksaktajām zinātnēm,” stāsta Betija. Meitene uzskata, ka jauniešu projektu konkurss ir laba iespēja realizēt savas idejas, pilnveidot iemaņas projektu rakstīšanā un sniegt prieku ne tikai sev, bet arī citiem cilvēkiem. 
 
Savukārt Paulu uzrunājusi iespēja jauniešiem pašiem rīkoties ar finansēm. “Tā ir laba ideja dot jauniešiem iespēju rīkoties ar naudu, kādu mums, skolēniem, ikdienā neuztic. Tā bija iespēja izaicināt sevi un pamēģināt ko jaunu,” teic Paula. “Ieguvu lielāku sapratni par finanšu lietām - kā tās plānot, kā ietaupīt, kā meklēt labākos varantus, lai iekļautos noteiktajās naudas robežās.”
 
Projekta realizēšanai bija nepieciešami 754 eiro, tādēļ meitenēm nācās lauzīt galvu, kā dabūt trūkstošos 154 eiro (vienam projektam pēc nolikuma pašvaldība var piešķirt līdz 600 eiro). Meitenes rakstīja iesniegumu pašvaldībai ar lūgumu piešķirt papildus finansējumu projektam, taču nonācām pie lēmuma, ka skolēni arī katrs pats "investē" pa dažām eiro monētām. Tas aktivitātei piešķir vērtību!
 
BRĪVDABAS KINO NO MĀJĀM IZRAUJ PIE KLUBKRĒSLIEM PIEAUGUŠOS
 
2. projektu konkursa iesniegšanas kārtā saņēmām maģistrantes Kristas Ošnieces un Martas Ločmeles projektu “Brīvdabas kino”.  22 gadus vecā Krista kopā ar Martu bija konstatējušas, ka Engures novadā nekad nav bijis brīvdabas kino seanss, tādēļ Plieņciema meitenes nolēma burvīgo ieceri realizēt 23. augusta vakarā pašā Engures sirdī – ceriņu ielokā. Meitenēm nācās ne tikai meklēt speciālu projektoru, ekrānu un izlīmēt afišas, bet arī gādāt katrai filmai demonstrēšanas licenci, slēgt likumā noteiktos līgumus ar Engures kultūras namu, pašvaldības policiju par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, kā arī iepazīties ar virkni valsts likumdošanā minētajiem punktiem, kuros ir aprakstīts, ar ko iedzīvotāji ir jānodrošina publiskā pasākumā. Piemēram, obligāts noteikums ir labierīcības, kuru nodrošināšana atkal prasa budžetā ieplānot līdzekļus.
 
Visi organizatoriskie darbi tika godam paveikti, un iedzīvotājiem bez maksas bija iespēja redzēt trīs filmas: “Mammu, es tevi mīlu!”, “Māra” un “Dokumentālists”. Savlaicīgāk atnākušie varēja iekārtoties  pufos. Kopumā pasākumu apmeklēja aptuveni 100 cilvēki. Pēc pasākuma lielāko prieku Kristai un Martai sagādāja tas, ka viņu filmu vakaru apmeklēja, kā stāstīja meitenes, pat tādi iedzīvotāji, kuri daudzus gadus metuši loku Engures kultūras dzīvei. Ja paši organizē, protams, - arī savējiem lielāka interese.
 
“Uzskatu, ka jauniešu projektu konkurss jauniešiem un citiem engurniekiem sniedz alternatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas,” pārliecināta ir Krista. “Iespējams, ka galvenais, ko man deva šie projekti, kaut kādā mērā ir iesaistīšanās Engures sabiedriskajā dzīvē, kas pēdējos gados bija izpalicis... Lielākie ieguvēji noteikti bija tieši konkursa dalībnieki, kuri rakstīja pieteikumu, veidoja sadarbību ar domi un citām iesaistītajām pusēm.”
 
Kā jau minēts, 2. projektu iesniegšanas kārtā saņēmām arī projektu “Ielu vingrotāji Ķesterciemā”. Puisis bija jau dažus treniņus brīvprātīgi novadījis, taču acīmredzot saprata, ka darbs ar bērniem un jauniešiem nav viņa lauciņš. Tas ielu vingrotājam pašam sev ir tikai ieguvums: dzīvē savlaicīgi pamēģināt un saprast,  kādā virzienā vēlies vai noteikti nevēlies strādāt, jo mums katram ir savas stiprās un vājās puses, kuras jo savlaicīgāk atklājam, jo labāk. Arī Katrīnai tā bija jauna pieredze: ne vienmēr viss notiek, kā pa diedziņu, un - kā panākt, lai esi drošs, ka ar tev doto solījumu vari rēķināties.    
 
RUNAS MĀKSLA, AKTIERMĀKSLA, IMPROVIZĀCIJA
 
Projektu konkursa pēdējā, 3. kārtā, saņēmām trīs projektus. 22 gadus vecais kultūras koledžas students Krišjānis Elviks iesniedza projektu “Doma. Vārds. Darbība” - meistarklases Engures jauniešiem vienas dienas garumā runas mākslā, aktiermākslā un improvizācijā.
 
Projekta pieteikums pašvaldībā izraisīja diskusiju un pārdomas, jo projektā jaunieši bija iecerējuši sev maksāt cienījamu honorāru par meistarklasēm visiem četriem projekta reālajiem iesniedzējiem, kas veidoja 85% no plānotā projekta budžeta (jauniešu projektu konkursā vispirms finansējums ir paredzēts organizatoriskiem izdevumiem - projektam nepieciešamiem līdzekļiem, tehnikai, transportam, ēdināšanai, biļetēm, publicitātei, telpām, piesaistīto profesionāļu finansēšanai u.tml.). Ņemot vērā, ka Krišjānis kā pasniedzējs bija piedalījies mūsu deju studijas “Alegorija” nometnē, un arī  pārējo trīs jauniešu topošā vai esošā kvalifikācija un pieredze atbilda specifiskajām meistarklasēm, nolēmām atbalstīt jauniešus un piešķirt 50% no prasītā finansējuma, bet pašiem jauniešiem centāmies rūpīgi un empātiski pamatot pieņemto lēmumu.
 
Mācībās “Doma. Vārds. Darbība”, kas notika 8. novembrī Engures kultūras namā,  piedalījās 11 jaunieši, no kuriem gandrīz visi aizvadītās mācības vērtēja pozitīvi un pauda vēlmi atkārtoti piedalīties līdzīgās nodarbībās, liecina Krišjāņa iesniegtā dalībnieku aptauja. Jauniešiem šī bija iespēja gan kvalitatīvi pavadīt sestdienu, gan iegūt zināšanas skatuves mākslā.
 
Krišjānis uzskata, ka tieši skolām būtu aktīvi jāiesaistās projektu konkursa norisē. ”Ideja, ka jauniešiem ir iespēja realizēt projektus, ir ļoti laba, taču uzskatu, ka pie tās vēl ir daudz jāstrādā,” iesāk Krišjānis. “Skolām ir jāmudina jauniešus iesaistīties šāda veida projektos gan kā organizatoriem, gan vienkārši kā dalībniekiem. Tas nenoliedzami paplašina redzes loku un sniedz jaunu pieredzi. Skolai ir jābūt iestādei, kas jauniešus iedvesmo darīt, rīkoties un būt labākajiem, ja tas tā arī būtu, tad arī jaunieši iesaistītos vairāk šādos projektos.”
 
Krišjānis novērojis: dome ir izsludinājusi projektu, bet citās pašvaldības iestādes par to zina tikai tā daļēji. “Radās iespaids, ka ir plaisa iestāžu starpā, katrs dara lietas uz savu galvu, pa savam prātam, nemaz nekomunicējot, nemeklējot sadarbību ar kolēģiem. Tāda deķa vilkšana katram uz savu pusi. Lai kaut kas mainītos uz labo pusi, ir jāsaliek galvas kopā un jāsadarbojas.”
 
DIVAS EKSPEDĪCIJAS
 
Projektu iesniegšanas 3. kārtā saņēmām vēl vienu Kristas projektu: “Ekspedīcija: Zaļā kāpa – Kaņieris”. Tā kā Krista šoruden sākusi studijas Latvijas Universitātes Vides zinātņu maģistrantūras programmā, viņa ir entuziasma pilna un nolēmusi kalt dzelzi, kamēr tā karsta, liekot lietā jaunās zināšanas.
Sadarbībā ar Engures vidusskolu, Krista noorganizēja divas ekspedīcijas Ķemeru Nacionālajā parkā. Vispirms 28. oktobrī ekspedīcijā devās 18 skolēni no 5.-9. klases, bet 8. novembrī Krista pulcēja 12 jauniešus, vecākus par 18 gadiem. Ekspedīcijās dalībnieki saņēma Ķemeru parka “Meža mājas” speciālistu uzdevumus, izstaigāja Zaļo kāpu, apmeklēja Kaņiera ezera putnu vērošanas torni un piedalījās citās smalkākās izzinošās ekspedīcijas aktivitātēs, ko projekta iesniedzēja aprakstījusi atskaitē.
 Patīkami, ka tieši jaunieši ir vieni no tiem mūsu novada pionieriem, kas sāk izmantot parka teritorijas bagātības arī izzinošos nolūkos.
Krista pēc abu projektu realizēšanas, kuru gaitā pavisam noorganizēja trīs pasākumus, tagad labāk arī sapratusi, kādēļ ir nepieciešami dokumenti: “Ir dažādi cilvēki un ir citādāki cilvēki, jābūt gatavam jebkādiem situāciju atrisinājumiem. Tāpēc svarīgi ir vienošanās uzlikt uz papīra. Svarīgākās zināšanas, kas tika iegūtas, ir pārvaldības jomā,” piebilst Krista.
 
NATO, EIROPAS PARLAMENTS UN BASKETBOLS
 
8. lappusē varat lasīt plašu publikāciju par 3. projektu kārtas trešo projektu - “Pieredzes brauciens uz Beļģiju”, ko realizēja 23 gadus vecais maģistrants, “Kara muzeja” darbinieks  Kristaps Pildiņš kopā ar vēl 10 jauniešiem no Smārdes. Jāpiebilst, domes līdzfinansējums 600 eiro veidoja nepilnus 40% no projekta kopējās summas, jo jaunieši izmantoja gan biedrības SK “Brīvsolis” finansējumu, gan ieguldīja paši savu naudiņu, lai gan apskatītu Beļģiju, gan paviesotos NATO un Eiropas Parlamentā, gan uzspēlētu basketbolu pret ārzemniekiem.
 
Kā norāda projekta vadītājs Sandis Čilipāns,  jauniešiem brauciens uz Beļģiju deva iespēju ieraudzīt ko vairāk par savu ikdienu, saprast, ka iespējami daudz labāki risinājumi dzīvei, kā līdz šim. „Mūsu gadījumā - pēc vizītes NATO bāzē vairāki jaunieši apsver militārās karjeras iespējas,” atklāj Sandis.
 
Jāatzīst, Smārdes jaunieši ir visai izlutināti. “Viņi gaida, kad visu noliks priekšā jau gatavu,” turpina Čilipāns, “taču, ja sākumā vajadzēja likt paveikt konkrētus darbus, tad projekta brauciena laikā vairs nebija jāmudina pašiem iet ko jautāt, pašiem domāt, ko un kā darīt. Iespējams, nepieciešams ilgāks laiks projekta ietvaros, lai pamanītu būtiskas pārmaiņas darbībās un rīcībās.”
 
Čilipāns norāda, ka būtiskākā problēma, kādēļ jaunieši paši nevar noorganizēt šādu braucienu, ir kontaktu trūkums un jauniešiem ierobežotais finansējums.
Kas attiecas uz ārzemju pieredzi, Engures novada dome šobrīd aktīvi veic darbu pie sadarbības ar biedrību “Pozitīvā doma”, kurai ir plaša pieredze un kontakti visā Eiropā jauniešu apmaiņas projektu organizēšanā. Organizācija gādās par to, lai mūsu jaunieši jau no nākamā gada par Eiropas Komisijas 80 - 100% līdzfinansējumu dotos pieredzes/mācību braucienos uz Eiropu un Vidusjūras valstīm. Aizvadītajā gadā četri Engures novada jaunieši kopā ar kaimiņu novada jauniešiem jau devās neformālās izglītības projektos uz Franciju, Itāliju un Rumāniju.  Turpmāk būs konkrēta sadarbība, priekšrocība Engures novadam un daudz, daudz lielākas iespējas – atkarībā no jūsu pašu iniciatīvām...
 
PALDIES PROJEKTU VADĪTĀJIEM!
 
Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa pauž gandarījumu par visiem jauniešiem, kuri pauda iniciatīvas un organizēja aktivitātes citiem novada iedzīvotājiem. Važa norāda, ka jauniešiem ir jāpierod pie finanšu atskaitēm un precizitātes: „Process ir sākuma stadijā – projektu konkurss notika pirmo reizi, un arī mēs mācāmies. Ir jāpierod, ka par saņemto naudu ir jāiesniedz precīzas atskaites un dokumentācija,” piebilda Važa.
 
Vēlamies pateikties visiem projektu vadītājiem, kuri palīdzēja jauniešiem projektu rakstīšanā. Paldies visiem jauniešiem, kas atbalstīja vietējo iniciatīvas un iesaistījās aktivitātēs!
 
Engures novada jauniešu projektu konkurss 2014’
1. Pludmales volejbola akadēmija (Ķesterciems) – 594 eiro*
2. “Zinātnes centra “AHHAA” apmeklējums Igaunijā (Lapmežciems) – 600 eiro
3. Brīvdabas kino (Plieņciems) – 341 eiro
4. Doma. Vārds. Darbība (Plieņciems) – 219 eiro
5. Ekspedīcijas „Zaļā kāpa – Kaņiera ezers” (Plieņciems) – 370 eiro
6. Pieredzes brauciens uz Beģiju (Smārde) – 600 eiro
7. Ielu vingrotāji Ķesterciemā – atcelts
 
*Apstiprinātie projekti, ciems, apgūtais finansējums
    

<< Atpakaļ