Engures novads

Jaunākās grāmatas Smārdes bibliotēkā03-02-2020

Smārdes bibliotēka savu grāmatu krājumi ir papildinājusi ar jaunām grāmatām - nozaru literatūru, bērnu literatūru, latviešu un arī ārzemju autoru grāmatām.

Daiļliteratūra
Latviešu literatūra
Dace Rukšāne, “Krieva āda”
“Romāns “Krieva āda” ir par lielajiem jautājumiem, kas paslēpušies mazajos. Tā jau tā dzīve (vai vēsture, ja domājam par tautu) dara – izaicina ar konfektēm, kas smaržo pēc petrolejas, naudu cepumu kārbās, dustu uz kāpostu laukiem, baltu podu jaunā dzīvoklī un pildītu līdaku uz galda. Par laimi, tiešām — par laimi — man nav nācies dzīvot 20. gs. 50.—60. gadu Padomju Latvijā. Jo nezinu, kādas izvēles būtu izdarījusi es. Gan jau ka arī baidītos un klusētu, spētu un nespētu, meklētu sakarus un graķīti, nīstu un mīlētu, putotu, mīcītu, kultu un klapētu... Jā, un, iespējams, arī mīlētu to, kuru mīlēt nepiedien. “Kā ir, tā jādzīvo. Kas būs — to redzēs.” Šķiet, visu mūsu mammas, vecmammas un vecvecmammas ir šajā stāstā. Mēs taču nezinām, kā viņām tolaik bija dzīvot un izdzīvot. Lūk, iespēja pietuvoties.” / Inita Saulīte-Zandere, vēsturniece, žurnāliste.
Romāns “Krieva āda” ir rakstnieces divpadsmitā grāmata.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
 
Māris Bērziņš, “Aizliegtais pianīns”
Jaunajā Māra Bērziņa romānā galvenā darbības vide ir bērnudārzs, taču rakstnieka vēlīgi dzēlīgais skats tver arī Cibānu ģimenes — deputātes Lindas un mākslinieka Induļa — ikdienu, Saeimas aizkulišu spēles, ielūkojas departamentu, policijas un citu iestāžu birokrātijas gaiteņos.
Gandrīz divdesmit aktīvas rakstniecības gados Māris Bērziņš (1962) ir nodevis lasītāju vērtējumam ne tikai piecus romānus, sacerējis stāstus un lugas, bet radījis arī tik savdabīgu personāžu kā Gūtenmorgens, kura rāmi ironiskās pārdomas par dzīves absurdo pusi lasāmas jau divās grāmatās. Rakstnieka veikums novērtēts ar Latvijas literatūras gada balvu (par lugu krājumu “Iztēlojies” 2009. gadā un romānu “Svina garša” 2015. gadā). Romāns “Svina garša” izpelnījies arī Dzintara Soduma balvu un Baltijas Asamblejas balvu literatūrā.
 
Rasa Bugavičute-Pēce, "Puika, kurš redzēja tumsā" 
Tas ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts kā gados, tā garā jauniem lasītājiem un viņu vecākiem. Kāds puika, kurš dzimis neredzīgu vecāku ģimenē, ir spiests saskarties ar "citādību" visdažādākajās izpausmēs, galvenokārt tāpēc, ka viņš pasauli, atšķirībā no saviem vecākiem, spēj tvert pilnībā. Rūpes pašam par sevi un par saviem vecākiem kļūst par puikas pieaugšanas un turpmākās dzīves jēgu, liekot arī lasītājam ieraudzīt neparastajā stāstā pretrunas, kas valda sabiedrībā attieksmē pret vājredzīgajiem.
 
Dace Judina, “Dēls”. Janvāra Vakara romāns
Kā vecāku dzīves līkloči, pieņemtie lēmumi un noklusētā patiesība ietekmē viņu bērnu likteņus? Vai svešais var kļūt par savējo, un kurā brīdī savējais pārvēršas svešiniekā? Un vai iespējams Likteņa ratu pagriezt citā virzienā, mainot tā ritējumu un savu nākotni?
 
Monika Zīle,  “Svešu tēvu grēki”. Decembra Vakara romāns
Romāna galvenā varone ekonomiste Veneranda Laizāne ir tipiska mūsdienu sieviete – gluži labi situēta un tik pašpietiekama, lai, strauji izirstot laulībai, notikušajā saskatītu vien mudinājumu izkāpt no ikdienas vienmuļības pēļa. Tiesa, viņai nav pat nācis prātā ziedoties audžumātes misijai līdz mirklim, kad notikumu vērpe piedāvā divas izejas – ļaut deviņgadīgajam Justam nokļūt bērnu namā vai ņemt zēnu savā aizgādnībā. Šis puisēns patiesībā nav bārenis, un kuru katru brīdi var uzrasties mīklaini pazudušais tēvs. Tikmēr viņas dzīvoklī kāds ienesis marihuānas stādus, un Justa aukle ievērojusi aizdomīgu padzīvojušu vīrieti, kas uzrodas pie skolas, kad zēnam tur beidzas stundas…
 
Miks Zandis,  “Livonijas slazdā”
Ar slazdā ievilināto kuģi izrēķināšanās bija nežēlīga un asiņaina, un laupījums – bagātīgs. Krasta sirotājs Ugo no Mergeras (mūsdienās – Mērsrags), dižciltīgam ceļotājam no krūtīm noraudams karekli ar dārgakmeņiem, pat iztēloties nespēja to, kādu lomu tālākajā Livonijas vēsturē nospēlēs nevainīgā greznumlietiņa. Šis aizraujošais stāsts par līvu un kuršu karagājienu uz Rīgu 1210. gadā cieši savij Livonijas varoņu – vienkāršu līvu – un bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna vadīto vāciešu likteņus. Romāns ir izdaiļots ar leģendām, mītiem, krāšņiem rituāliem un paražām, kā arī varoņu spēcīgo kaislību aprakstiem, un tas uzbur neaizmirstamu skatu uz vienu no spilgtākajiem Rīgas un dzimstošās valsts vēstures periodiem.
 
Ēriks Kūlis, “Kas vieno, kas šķir. Tā viš i”
Grāmatā ar apakšvirsrakstu “Liepājnieks maķenīt pasmaida arī par sevi” Ēriks Kūlis apkopojis humorīgus un arī mazāk jautrus notikumus no dzīves, kurus autoram stāstījuši aktieri, brīvmākslinieki un citi paziņas.
 
Inga Gaile, “Skaistās”
Grāmata ir lasāmā gan kā romāna "Stikli" (2016) turpinājums, gan kā neatkarīgs darbs. Grāmatas darbība risinās no 1941. gada līdz 2006. gadam, atainotie notikumi lielā mērā balstīti dokumentālos faktos, taču visi tā varoņi ir izdomāti un jebkura sakritība ir nejauša, izņemot stāstu par Katrīnu Vaicu. Katrīna Vaica bija Rāvensbrikas koncentrācijas nometnes ieslodzītā, kurai izdevās pat divas reizes no tās izbēgt. 
Uz jautājumu, kāpēc izvēlējusies aplūkot literārā darbā tik smagu tēmu, Gaile norāda, ka viņa jūt, ka pašu kā trešo paaudzi pēc kara tas arvien ietekmē.
"Vēlējos saprast un paskatīties, lai varētu kļūt brīvāka no tā visa. Tas ir ceļš, kā kļūt brīvākam no pagātnes pārdzīvojumiem, sāpēm un traģēdijām," uzskata Gaile.
Tāpat rakstniece atzīst, ka savā darbā gribējusi vairāk dot balsi tiem, kas līdz šim nav runājuši tik daudz, kad stāstīts par holokaustu.
"Biju ilgu laiku nomākta, kad uzzināja, ka koncentrācijas nometnēs bija bordeļi, kas bija domāti arī ieslodzītajiem. Tas mani satricināja. Lielākoties šīs sievietes jau ir mirušas, bet mums ir tikai dažas intervijas ar viņām, jo viņas nevēlējās par to runāt. Viņas neprasīja kompensācijas pēc kara, jo bija pēdējās no pēdējām. Gribu, lai šie cilvēki dabū vārdu," norāda Gaile.
 
Keita Ketnere, “Svešiniece savā dzīvē” 
Grāmatas ”Samta nakts bērns” 2.daļa
 
 
Ginta Viegliņa-Valliete, “Atradenes stāsti”
Trešā grāmata par bāreni Betu, viņas attiecībām ar Dievu un sargeņģeli, kas vienmēr atrodas līdzās!
Mīlestības apvīta bērnība Betai ir palikusi sveša pasaule, tikpat sveša kā mātes glāsts. Viņu audzina pamāte — rupja, neizglītota sieviete. Meitene mīlestību meklē pie svešiniekiem, un daži to neliedz. Betas dzīves līkloči no bērnības līdz gadu ritumam pasniegti interesantos stāstos. Atmiņas par svarīgiem cilvēkiem, vietām un notikumiem, kas atstājuši dziļas pēdas Betas sirdī...
Grāmatā spilgti aprakstīts periods un pastāvošā iekārta no pēckara bērnības līdz briedumam atmodas gados.
 
Daina Avotiņa. “Ceļā”
Dainas Avotiņas jaunais romāns piesaistīs plašu lasītāju loku ar savu patiesumu, spraigo vēstījumu un bagātīgo valodu.
Mierīgā piejūras ciema dzīvē pienāk dienas, kad neviens vairs nevar teikt: tā tam jābūt. Ierauti kara un varas maiņu virpulī, pārvarēdami personiskas likstas, ļaudis cīnās par ciema un savu ģimeņu izdzīvošanu, kā nu kurš spēdams.
Arī romāna galvenā varoņa Jāņa Silajoda dzīves ceļš nebūt neizvēršas gluds. Viņš agri iepazīst zaudējuma sāpes, un, ne savas gribas vadīts, daļu dzīves spiests pavadīt tālu no dzimtā ciema, tomēr nekad nezaudē saikni ar mājām un sapni reiz tur atgriezties.
 
Gundega Kaziņa, “Pusnakts lilija”
Romāna galvenā varone Andželīna ir kāda pavisam parasta, it kā izglītota un mūsdienīga sieviete, kuras īsto būtību atklāj viņas pieņemtie lēmumi un sarežģītās dzīves situācijas. Autore attēlo latviešu literatūra vēl maz izgaismoto “gastarbaiteres” dzīvi ārzemēs ar visu tās spožumu un postu.
 
Tulkotā literatūra
Kārena Vaita, “Lidojuma trajektorija”
Lidojuma trajektorija ir lieliski uzrakstīts stāsts par kādu ģimeni, kas lausku pa lauskai liek kopā savu izpostīto laimi. Šie cilvēki ir dziļi sāpinājuši cits citu. Bet vienlaikus viņi mīl cits citu vairāk par visu pasaulē. Tas pierāda – mīlestība spēj sadziedēt nesadziedējamo.
Džordžija Čeimbersa ir izcila senlietu pazinēja – pētot svešus stāstus, viņa bēg pati no savas pagātnes. Reiz pie Džordžijas ierodas kāds pievilcīgs svešinieks ar izsmalcinātu porcelāna tasīti rokās. Tasīte ir piederējusi viņa vecmāmiņai, un tā ir rotāta ar neparastu rakstu – bitēm, kas gluži kā maģiskā dejā iemūžinātas lidojuma laikā. Džordžija saprot, ka šo rakstu jau ir redzējusi. Savā bērnībā. Lai noskaidrotu vērtīgā atraduma izcelsmi, Džordžija dodas pie savas ģimenes, no kuras reiz viņa aizbēga uz neatgriešanos un kura viņu nemaz negaida. Šī ir pēdējā iespēja salabt ar māsu, kura viņu uzskata par savu ļaunāko ienaidnieci…
Izcila ģimenes drāma, kas liks gan smieties, gan valdīt asaras.
 
Deivids Bells,  “Īsā tikšanās”
Džošua Fīldss katru nedēļu dodas komandējumos – viņa dzīve ir kļuvusi par ielidošanas un izlidošanas, viesnīcu un lidostu virkni. Kārtējā pauzē starp diviem lidojumiem viņš iepazīstas ar Morganu, skaistu svešinieci, ar kuru viņam tūlīt pat izveidojas savstarpēja saprašanās. Kad pienāk laiks doties katram uz savu lidmašīnu, Morgana kaislīgi noskūpsta Džošua, ar nožēlu pavēstīdama, ka viņi vairs nekad viens otru neredzēs.
Tiklīdz Morgana nozūd pūlī, Džošua sev par pārsteigumu ierauga viņas seju netālajā televizora ekrānā. Izrādās, ka Morgana ir iekļuvusi pazudušo personu sarakstā.      
Tālāk seko straujš, juceklīgs piedzīvojums, kas ir pilns ar meliem, krāpšanu un noslēpumiem. Džošua cenšas noskaidrot, kāpēc Morgana ir nozudusi no viņa dzīves. Katru reizi, kad viņam liekas, ka viens noslēpums ir atklāts, uzrodas cits – un ļaunākais ienaidnieks var izrādīties pieņēmumi par cilvēkiem, kas atrodas turpat līdzās.
 
Marija Nizē, “Kapteinis Liktenis”
Beļģu literatūras klasiķes romāns ir par liktenīgu jaunas meitenes mīlestību pret vardarbīgu, nesavaldīgu, pat vampīrisku cilvēku, kurš posta viņas dzīvi. Ārēji skaists un stalts, braši sēdēdams zirgā, viņš drasē, samīdot citus. Grāmata izdota ar Valonijas - Briseles Federācijas ministrijas fonda atbalstu.
 
Džūda Devero, “Attaisnotā slepkavība”
Džūda Devero atgriežas ar jau iemīļotajiem romāna varoņiem, ar kuriem lasītāji iepazinās viņas pirmajā šīs sērijas grāmatā “Nāve pēc pieprasījuma”. Džūda Devero ir kā svaiga gaisa malks, ko nevar pārstāt baudīt. Autori mīl un dievina, un viņas romāni ir iekarojuši neskaitāmu lasītāju sirdis visā pasaulē. Viņas bestselleri ir pārdoti vairāk nekā 60 miljonos eksemplāru.
 
Ketija Kellija, “Laimīgas laulības noslēpumi”
Autore iekarojusi lasītāju sirdis ar psiholoģiski niansētiem un dzīvesgudriem romāniem. Laimīgas laulības noslēpumi ir aizkustinošs stāsts par ģimeni, draudzību un ievainotu laulību. Šajā grāmatā caur smiekliem un asarām ikviens no mums ieraudzīs sevi un, kas zina, varbūt arī atradīs savu laimīgas laulības noslēpumu.
 
Liza Gārdnere, “Noķeriet mani’
Šarlīna Grānta ir pārliecināta, ka drīz mirs. Pēdējos gados viena pēc otras ir nogalinātas viņas labākās draudzenes. Tajā pašā datumā, tajā pašā laikā. Šarlīna ir pēdējā, kas palikusi dzīva, un liktenīgā diena strauji tuvojas.
Tomēr sieviete negrasās padoties bez cīņas. Šarlīna uzmeklē Bostonas labāko detektīvi Didī Vorenu un lūdz, lai viņa izmeklē šo lietu.
Nav nekādu pierādījumu, nekādas redzamas saistības starp slepkavībām. Ir tikai satricinošais Šarlīnas stāsts, kurā iedziļinoties Didī sāk atklāt arvien vairāk noslēpumu. Kurš ir pastrādājis neatrisinātās slepkavības? Vai Šarlīna Grānta tiešām ir tā, par ko uzdodas? Atbildes uz šiem jautājumiem jāatrod tūlīt pat, jo laika atskaite jau ir sākusies...
 
Kateržina Tučkova,  “Balto karpatu dievietes”
Augstu Balto Karpatu kalnos kopš senseniem laikiem dzīvoja ar īpašām spējām apveltītas sievietes. Viņas spēja dziedēt un palīdzēt dažādās likstās, viņas mācēja dot padomus grūtos brīžos un esot arī pratušas pareģot nākotni. Viņas sauca par dievietēm, un savu māku viņas nodeva no paaudzes paaudzē. Dora Idesova ir pēdējā Žītkovas dieviešu dzimtā. Tomēr dieviešu mākslu viņa nav apguvusi — viņa izstudē etnogrāfiju un nolemj par viņām uzrakstīt plašu zinātnisku pētījumu. Deviņdesmito gadu beigās Dora Iekšlietu ministrijas arhīvā Pardubices pilsētā atrod Valsts drošības operatīvo lietu, kas savākta par iekšējo ienaidnieci — viņas tanti, dievieti Surmenu. Dora šķetina Žītkovas sieviešu likteņus un ar pārsteigumu atklāj — lai gan pati par dievieti nav kļuvusi, arī viņa ir nesaraujami saistīta ar noslēpumaino tradīciju…
 
Kristofers Kārlsons, “Neredzamais vīrs no Salemas”, skandināvu detektīvs
Kad daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvo uz laiku atstādinātais policists Leo Junkers, tiek nogalināta kāda prostitūta, viņam rodas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. Viņš veic patstāvīgu izmeklēšanu un drīz vien apjauš, ka slepkavība ir cieši saistīta ar paša Leo traģisko pagātni. Leo ir uzaudzis Stokholmas priekšpilsētā Salemā — vietā, kur dominē augsts pusaudžu noziedzības līmenis un pamatīga sociālā spriedze. Lai izdzīvotu, katram ir jācīnās ar zobiem un nagiem. Un nu, daudzus gadus vēlāk, Leo saprot, ka viņam nāksies samaksāt par pusaudža gados izdarīto.
Šis ir stāsts par mīlestību un naidu, par draudzību un nodevību, par neapdomīgu rīcību un tās neparedzamajām sekām.
 
Jeļena Mihalkova, “Rūgto mandeļu pīrāgs”
Fotogrāfijā — liela, draudzīga ģimene. Simpātiski pieaugušie, piemīlīgi bērni. Varens, sirms vīrs raugās valdonīgi un skarbi. Viņu vidū ir slepkava un upuris. Bezrūpīgā vasara viesmīlīgajā lauku mājā, kuras saimniece Raisa ir gardu ēdienu gatavošanas burve, pēkšņi pārtop trillerī. Tuvākie radinieki kļūst par nesamierināmiem ienaidniekiem, bet mazbērnu vēlme iepatikties varenajam vectēvam Prohoram — par izdzīvošanas sacīkstēm. Ģimenes pīrāgs ir neglābjami sabojāts un rūgts. Vai slepkava spēs atbrīvoties no baisā zīmoga? Vai atradīsies pazudušās dārglietas? Vai atklāsies tik rūpīgi slēptais ģimenes noslēpums? Privātdetektīvi Makars Iļjušins un Sergejs Babkins ķeras pie piecpadsmit gadu senās lietas atšķetināšanas.
 
Epu Nuotio, “Vīramātes zobs”
Par vīramātes zobu somi dēvē necilo istabaugu, ko latvieši pazīst kā līdakasti un kas atrodams teju ikkatrā mājā. Acīmredzot ironija par vīramātes neganto dabu nav sveša arī ziemeļu tautām.
Tas ir stāsts par vīriem un sievām. Par laulībām. Mātēm un vīramātēm. Par spēcīgām sievietēm. Svina smagiem noslēpumiem, kas nospiež dzimtas ļaužu plecus. Par rūgtumu un tā turēšanu sevī.
“Cilvēkiem ir tāda dīvaina īpašība: tie tic, ka tas, par ko nerunā, izgaisīs. Bet nekas neizgaist – ne cilvēks, ne viņa darbi; cilvēka atstātās pēdas iznirst arī pēc gadu desmitiem un pat simtiem.”
 
Serēns Sveistrups, “Kastaņu vīrs”
Jaudīgs trilleris labākajās skandināvu Noir tradīcijās, ar draudīgi blīvu gaisotni un pamatīgu adrenalīna  lādiņu. 
Kopenhāgenā notikusi virkne noziegumu. Slepkavību izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja Tulīna, kas alkst pāriet uz kibernoziegumu apkarošanas nodaļu, un izmeklētājs Hess, kurš te atsūtīts pāraudzināšanai no darba Eiropolā, dzen pēdas gudrajam, aukstasinīgajam slepkavam, kurš nepārtraukti ir soli priekšā policijai. Vai šiem noziegumiem varētu būt kāds sakars ar pirms gada notikušo ministres Hartungas pusaugu meitas nolaupīšanu? Vai meitene, ko uzskata par nogalinātu, ir dzīva? Un kāda loma šajā mīklainajā spēlē ir kastaņu vīriņiem, kas atrodami katrā slepkavības vietā?
Detektīvromāns jau guvis panākumus daudzviet  pasaulē, tulkots 25 valodās, tā filmēšanas tiesības iegādājies televīzijas kanāls Netflix.
 
Nozaru literatūra
 
Pēteris Pildegovičs, “ Mans Ķīnas stāsts”
Vēstījums uzrakstīts dienasgrāmatas formā, kas radusies, veicot pirmā latviešu diplomāta pienākumus Ķīnā un strādājot "Sjiņhua" aģentūrā, kā līdz šim vienīgajam darbiniekam no Latvijas. Ceļojumi, sarunas ar visu paaudžu un dažādu sociālo slāņu ķīniešiem. Grāmata ilustrēta ar krāsainām fotogrāfijām.
 
Inga Rubene, “Elijas nama garša”
Inga Rubene ir pedagoģe un autorizēta kontemplācijas skolotāja (Lassalle-Kontemplationsschule via integralis, Šveice). Viņas darbības fokuss ir meditācija un sievietes identitātes atklāšanas jautājumi. Inga Rubene ir viena no skolotājiem Integrālās izglītības institūtā un saimniecības vadītāja Elijas namā. Tieši Elijas nama izveide ir bijis būtisks pagrieziena punkts Ingas dzīvē. Biedrību Elijas nams un meditāciju, semināru un retrītu telpu iecerēja Ingas vīrs teologs Juris Rubenis, bet veidoja viņi to ciešā sadarbībā, Ingai kļūstot par šī nama sirdi un dvēseli. Ikvienu Elijas nama apmeklētāju sagaida un ar siltu brūnu acu skatu un starojošu smaidu apmīļo tieši Inga. Un tieši Inga ir tā, kas ar gardiem ēdieniem spēcina meditācijās un mācībās sagurušos. Pēc retrītiem Elijas namā cilvēki mājup ved ne tikai garīgo pieredzi un jaunas zināšanas, bet arī neparastas veģetāro ēdienu receptes. Un ne viens vien, šo desmit Elijas nama pastāvēšanas gadu laikā, ir rosinājis Ingu: uzraksti taču savu recepšu grāmatu!
Tomēr "Elijas nama garša" ir vairāk nekā tikai pavārgrāmata. Tās ir Ingas refleksijas par vienu no savām stipruma un miera vietām, par pasaules uztveri, par dabu, par duālo sievietes būtību, kur apvienojas maigums un spēks.
 
Marina Levina “ Vecpilsētas stāsti jeb Pavisam patiesa Vecrīgas vēsture”
 “Vecpilsētas stāsti” ir asprātīgs ekskurss Rīgas vēsturē. To jo īpaši vērtīgu padara grāmatas autores dabiskais humors, plašās zināšanas un pieredze, jo arhitekte Marina Levina ir ilggadēja kultūras mantojuma pētniece. Lasītājs var izsekot patiesiem notikumiem Rīgas vēsturē, taču leģendas par notikumiem Vecpilsētā var lasīt arī kā skaistu, daudzviet romantisku pasaku. Un grāmata ir labs ceļabiedrs, jo tajā ir arī karte, dodoties ekskursijā – izstaigājot un apskatot grāmatā aprakstītās Vecrīgas ielas un namus.
"Vecpilsētas stāsti jeb Pavisam patiesa Vecrīgas vēsture" neparastā kārtā ļauj lasītājam kā zinātkāram senatnes elpas un liecību meklētājam iegrimt senās Rīgas vēstures noslēpumainajā mistērijā”, raksta mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis.
 
Pēteris Strubergs, Anatolijs Danilāns, “Dakteri un šamaņi”
Šajā izdevumā abas spilgtās personības iesaistās dialogā par tradicionālo un netradicionālo medicīnu, zinātniskajām ārstniecības metodēm un tautas dziedniecību. A. Danilāns pārliecināti skaidro, kāda ir plašu un izvērstu pētījumu loma mūsdienu medicīnas sasniegumos un nepaguris atkārto: “Zinātne pastāvīgi attīstās, ja pilnveidošanās nav, varam runāt par placebo efektu vai šamaņu dziedniecību!” Savukārt P. Strubergs izaicina profesoru, uzburot vienu maģisku metodi pēc otras, kuras joprojām izmanto dažādos attālos pasaules nostūros, kur par medicīnas pieejamību runāt grūti. Tomēr abi sarunu biedri ir vienisprātis — Rietumu metropolē vai aborigēnu ciematiņā pašas galvenās vērtības ir vienādas, balstoties cilvēciskā dialogā, sapratnē un spējā uzklausīt.
 
Uģis Kuģis, "Pāris"
Uģis Kuģis izaicinoši, intriģējoši, skaļi un tieši runā par sievietes un vīrieša savstarpējām attiecībām, bieži liekot aizdomāties un paskatīties uz šīm lomām no cita skatu punkta.
Attiecības ir pats dārgākais no visa, kas mums ir. Cilvēki mūsdienu sabiedrībā nepiešķir nozīmi sīkumiem, bet attiecībās nav sīkumu: katrs vārds, katrs acu skatiens, katra doma vai nu stiprina attiecības, vai vājina tās. 
Svarīgi, kādā pasaulē mēs dzīvojam, jo mūsu iekšējā pasaule veido mūsu ārējo pasauli. Šajā grāmatā paskatīsimies uz sievieti, vīrieti, attiecībām, bērniem un dzīvi no citāda rakursa, no vēdiskās filozofijas redzesloka. Vēdiskā filozofija un kultūra mums ļoti palīdz atgriezties pie saknēm un vērtībām, ideāliem, pēc kuriem tiecamies.
 
Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Kurzeme, Zemgale, Sēlija
Otrais latviešu uzvārdu grāmatas sējums (2 daļās) aptver Kurzemi, Zemgali un Sēliju jeb vēsturisko Kurzemes hercogisti, iekļaujot ziņas vismaz par 692 tūkstošiem iedzīvotāju. Sējumā ir gandrīz 9500 uzvārdu šķirkļu (un apmēram 20 000 uzvārdu pieraksta variantu). Latviešu uzvārdu kopums veido savdabīgu, neatkārtojamu sistēmu, kas raksturota gan valodniecības, gan ģeogrāfiskās un vēsturiskās izplatības aspektā. Daudzi pēc uzvārda varēs lokalizēt iespējamo vēsturisko dzīvesvietu, rast iespējamo uzvārda cilmes skaidrojumu vai tā reģistrējuma laiku vēsturiskajos avotos.
 
Dendroterapija. Koku un krūmu ārstnieciskais spēks
Mūsdienās cilvēks bieži vien jūtas noguris un iztukšots, tāpēc nepieciešams iemācīties pasargāt sevi un atjaunot enerģiju, novēršot saslimšanu. Šeit var talkā nākt mūsu zaļie draugi - koki un krūmi.
Koki un krūmi ir dzīvi organismi, tie jūt sāpes un ir spējīgi reaģēt uz cilvēka emocijām - prieku, dusmām, sirdssāpēm. Tāpēc kokiem var lūgt palīdzību dažādās dzīves situācijās.
Grāmatā pastāstīts, kā pareizi veikt ārstniecības seansu. Lai koks palīdzētu, ar to jāmāk sarunāties, pareizi tam pietuvoties, lūgt palīdzību. Jāzina, kuri koki ir enerģijas devēji (donori), kuri - enerģijas ņēmēji (vampīri) un kuri ir neitrāli. Cilvēkam nepieciešams kontakts ar visu grupu kokiem.
Dots turpat 50 Latvijā savvaļā augošu vai introducētu koku un krūmu sugu raksturojums, atklātas to ārstnieciskās īpašības, sniegts bagātīgs tautas medicīnas recepšu klāsts, kas palīdzēs gan slimību profilaksei, gan hronisku un akūtu saslimšanu gadījumā.
Paskaidrots, kuras auga daļas var izmantot, kā tās vākt un kā pagatavot ārstnieciskos līdzekļus mājas apstākļos.
 
Silvija Geikina, “Pēdējie romantiķi”
"Dailes teātra 3. aktieru studija, kas no 1959. līdz 1962. gadam darbojās vecajā Dailes teātra ēkā Lāčplēša ielā 25, vēlākajos gados nereti tika dēvēta par leģendāru. Kad studija 1972. gadā atzīmēja savu pirmo desmitgadi, ievērojamā teātra zinātniece Lilija Dzene tās bijušos audzēkņus nosauca par pēdējiem romantiķiem skatuves mākslā.
Par leģendāru Dailes teātra 3. studiju varētu saukt tāpēc, ka tā bija pēdējā, kas mācījās teātra dibinātāja un ilggadīgā mākslinieciskā vadītāja Eduarda Smiļģa vadībā.
Tieši pirms sešdesmit gadiem mēs sapulcējāmies Dailes teātrī, lai uzsāktu mācības pie mūsu izcilajiem pedagogiem. Tagad esam sapulcējušies grāmatā, lai atcerētos un pieminētu.
Studijas absolventi:
Arkādijs Buls, Roberts Ceplītis, Ivars Čaks, Helga Dancberga, Jānis Dauksts, Olga Dreģe, Jānis Filipsons, Silvija (Amoliņa) Geikina, Ārijs Geikins, Renāte Gintere, Astrīda Kairiša, Aivars Kalnarājs, Leons Krivāns, Irēna Lagzdiņa, Jānis Lagzdiņš, Juris Laviņš, Ludmila Leimane, Jānis Melderis, Ieva Mūrniece, Juris Pučka, Ruta Puikevica-Kiselova, Lidija Pupure, Māris Salna, Biruta Sproģe, Juris Strenga, Edīte Šica, Bruno Šics, Renāte Šteinberga, Ludmila Tarasova, Arnis Tobis, Ilze Vazdika, Uldis Vazdiks, Kalvis Vīgants, Zaiga Vīnerte, Anda Zaice, Dace Zenne."
 
Māris Ruks, “Latvijas Valsts noslēpums”
Kas īsti slēpjas zem, aiz, iekš šī „valsts noslēpuma” – cilvēki, notikumi, lietas, vietas vai vēl kaut kas cits? Vai valsts noslēpums ir visu mūsu redzīgums, zināšanas, pieredze un atmiņa?
Latvijas plūdmaiņa pamazām pārvirzās, lai arī cik tumša izskatītos Saeimas „skatuve” un valdības „aktieri” šobrīd, kas vēlas ļoti daudz ko slēpt un noklusēt.
Kāpēc Latvija kļuvusi par savdabīga eksperimenta upuri? Vai ir kāda izeja? Un kā Latvijas cilvēkiem nezaudēt savu pašapziņu, neļaut tai izkust kā saldējumam uz sveša galda?
 
Jānis Riekstiņš “Bāreņu atgriešanās” (1946-1947)
1941. gadā aizvesto bērnu pārvešana no Sibīrijas uz dzimteni
 
Vilis Lapenieks, “Dullā Daukas piezīmes”
Grāmatas autors Vilis Jānis Lapenieks (1908-1983) - kinorežisors, producents, scenārists un aktieris, viens no Latvijas kino pamatlicējiem. Viņa meistardarbs - filma "Zvejnieka dēls".
"Dullā Daukas piezīmes" ir vaļsirdīga un valdzinoša autobiogrāfiska grāmata. Autora pārsteidzošais, nefiltrētais un amizantais dzīvesstāsts vēsta par Latvijas 20. gadsimta vēstures sarežģītajiem līkločiem. Grāmatā Vilis Lapenieks atklāj daudzus patiesus notikumus un faktus un dalās ar plašākai auditorijai līdz šim nezināmām liecībām.
Grāmatas caurviju pavediens ir kino - galvenokārt latviešu - un tā gaitas no pašiem pirmsākumiem, kā arī tas, kas filmu novadā norisinājies trimdas periodā.
 
Anna Kuzina, “Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca”
Vārdnīcā apkopoti rakstnieka literārajos darbos lietotie vārdi, personvārdi un vietvārdi, doti vārdu nozīmes skaidrojumi un piemēri. Grāmata aicina ienākt viņa vārdu pasaulē, aizrauj un ļauj salīdzināt savas zināšanas ar autora rakstīto. Tā ir kā tilts, kas mūs, 21. gadsimta cilvēkus, savieno ar Rūdolfa Blaumaņa laiku, ļaujot labāk izprast, kā pirms daudziem gadiem cilvēki domāja un uztvēra pasauli. 
 
Vija Apinīte, Pauls Butkēvičs, “Kājām pa ugunszemi”
Pauls Butkēvičs - stiprs cilvēks, veiksminieks. Tādu iespaidu viņš rada par sevi, lai arī dzīvē bijusi ne tikai lomu pārbagātība un lielā nauda, bet arī tukšums makā un pilnīga bezcerība. Iepazīta gan tuvu cilvēku sapratne un mīlestība, gan neizpratne un vientulība. Šī ir subjektīva grāmata – kā notikumus atceras, kā tos ir sapratis un izjutis tieši pats aktieris. Viņam piemīt savi stiķi: dzert neiedomājami stipru kafiju un dažos dzīves posmos arī ko vēl stiprāku, smēķēt lētas cigaretes un izjokot tos, kuriem Dieviņš noskopojis humora izjūtu. Bet viņš prot arī pārliecinoši un mierīgi vadīt auto, saistīt mazākas un lielākas auditorijas uzmanību, rūpēties par vistuvākajiem cilvēkiem – meitu un mazdēlu. Mākslinieks iepazinis gan skatītāju mīlestību, gan brīžus, kad šķiet – tu nekas neesi un neko nevari, nevienam neesi vajadzīgs.
Gribētos, lai lasītājs apjaustu šī cilvēka esības daudzpusību. Pats viņš par sevi reiz sacīja: daudz bijis situāciju, kad ilgi kā pa naža asmeni staigāts. Kā pa karstām oglēm. Un tāpēc radies kāds sapnis, kurš varbūt tiks īstenots, – kājām pārstaigāt otru pasaules malu – Ugunszemi.  Ieklausieties, kā tas skan:” U-guns-ze-me.!”
 
Jānis Šperliņš, “Suitu kāzas un ķekatas”
Mūsu tautas tieksme uz patstāvību sevišķi izpaužas senajās tradīcijās: godībās, paražās, tautasdziesmās.
Grāmata dod ieskatu seno Suitu kāzu svinēšanas paražās.
 
Džoels Levi, “Trenē prātu! ”
Vai jums ir nācies krist izmisumā, cenšoties atcerēties cilvēku vārdus, interneta paroles vai to, kur ir noliktas atslēgas? Vai vēlaties uzlabot savas verbālās un matemātiskās spējas, vizuāli telpisko vai loģisko domāšanu? Lai to novērstu, noderēs Džoela Levi grāmata, kurā autors piedāvā vispusīgu prāta treniņu programmu. Lai uzturētu smadzenes pēc iespējas labākā formā, izpildiet vairāk nekā 300 interesantus, atmiņu veicinošus uzdevumus un vingrinājumus. Varat pievērsieties tikai tām jomām, kuras uzskatāt par sev svarīgākajām vai grūtākajām. Nepadodieties, sastopoties ar matemātiskiem izaicinājumiem, un nekļūstiet īgns zemu verbālo spēju dēļ – labāk trenējiet prātu, izmantojot šo grāmatu.
 
Bērnu un jauniešu literatūra
 
Angela Veinholde, “Iepazīstam mežu.”
Grāmata iznākusi sērijā Kāpēc? Kādēļ? Kā tā? Izzinoša grāmata ar neskaitāmiem atveramiem lodziņiem. Paredzēta bērniem 4-7 gadu vecumā.
Kāpēc koki mežā ir tik lieli?
No kā pārtiek koki?
Vai stirna ir brieža sieva?
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atradīsiet grāmatā!
 
Stāsti miedziņam
Visi bērni pirms aizmigšanas labprāt klausās kādu pasaciņu. Ievediet bērnu sapņu valstībā, lasot priekšā šos jaukos stāstus! Aizraujošos piedzīvojumus papildina košas ilustrācijas, kas ļauj uzburt iztēlē stāstu notikumus. Lai allaž salds miedziņš lieliem un maziem! 
 
Vita Štelmahere, “Annelores dārgumi. Rafis detektīvs”
Rafis, draugu pierunāts, nolemj uzsākt privātdetektīva gaitas. Kur vislabāk meklēt klientus? Protams, ka internetā! Drīz arī uzrodas pirmais klients no Vācijas — Neapoles mastifa šķirnes kucīte Grēta, kura nolīgst Rafi savas 16. gadsimtā dzīvojušās vectantes Annelores nozudušā kakla siksnas piekariņa meklējumiem. Pazudušā dārguma meklējumi notiek Piltenē, Cēsīs, Koknesē, Siguldā un, visbeidzot, Rīgā. Detektīvam Rafim piekariņa meklējumu laikā nākas piedzīvot gan jautrus, gan briesmu pilnus brīžus, sastapties ar jaukiem palīgiem un izcili bezsirdīgu ļaundari…
 
Kārlis Ķezbers, “Takšelis Makšelis”
Grāmatas priekšvārdā māksliniece Ieva Jurjāne raksta: “Bērnība, brīvība, brīnums – skan līdzīgi. Autors, runājot caur suņiem, protams, domā par cilvēkiem. Bērni, līdzīgi suņiem, dzīvo tuvāk zemei un tuvāk dabai. Tuvāk patiesībai. Sabiedrība, dzīves likumi, tās sakarības, suņa acīm skatītas, var likties vientiesīgas, bet ne dumjas. Lasot stāstu, atbruņo takšeļa Makšeļa sirds un iedaba – mazam, līkkājainam, bet enerģiskam sunim dažos gadījumos ir izšķiroša loma. (..) Es zīmēju veselu vasaru, atceroties arī trīs takšus, kas dzīvojuši manā ģimenē. Viens no tiem arī bija Maksis.  Zīmēšana grāmatai man ir tā pati ieiešana bērnībā, kas lasot katram uznirst iztēlē sava. Bērnība, kas nebeidzas nekad, ja vien to gribam.”
 
Linda Mateša, “Rukšons Parīzē.” Ceļvedis bērniem
Grāmata “Rukšons Parīzē” stāsta par Šņukurienes iedzīvotāja Rukšona piedzīvojumiem Francijas galvaspilsētā Parīzē, tā rosinot bērnos vēlmi izzināt citas valstis un kultūras.
Rukšons kopā ar saviem jauniegūtajiem draugiem Amēliju un Leo nobauda franču tradicionālo virtuvi, apskata Eifeļa torni un citus Parīzes “dimantus”.
Pat tad, ja esi visparastākais mājas ruksis, tas tevi nevar atturēt īstenot sapņus.
Autores honorārs no katras pārdotās grāmatas tiek ziedots smadzeņu audzēju pacientu atbalstam
 
Ledus sirds. Mani jaukie stāsti
Pievienojies Annai, Elzai, Svenam, Kristofam, Olafam un citiem draugiem piedzīvojumos Arendelas karaļvalstī! Šajā grāmatā iekļauti divpadsmit īsi, sirsnīgi stāsti, kas papildināti ar brīnišķīgām ilustrācijām un lieliski piemēroti kopīgai lasīšanai!
 
Huans Arhona, Lusiano Losano, “Ēzelis” (Kā viss sākās)
Tas ir stāsts par skumju Ēzeli, pelēku un apjukušu, kurš dzīvoja pie raudoša vītola. Kad vītols raudāja, raudāja arī Ēzelis. Bet stāsts nav par ēzeļa skumjām. Stāsts ir par mīlestību uz pelīti, kurai tik ļoti kārojas greznoties ar skaistu un dārgu bantīti. Lielu un sarkanu, lai visi jau pa gabalu pamana. Ēzelis to sagādā, nopūlas pelītes labā, cik spēdams. Pārvēršas par visdažādākajām radībām, cenšas draudzenei palīdzēt ar humoru un viltību. Piedzīvojuma laikā atklājas neiedomājams maskēšanās talants kā arī spēja atsaukt burvestības un lāstus. Kā Ēzeli uzņēma izgreznojusies pelīte? Tas jālasa grāmatā.../Inguna Cepīte
 
Barbara Kosmovska, “Tru"
Tru ir zaķēns (nejaukt ar trusi), kuram piemīt izgudrotāja talants un vēlme padarīt dzīvi aizraujošāku un reizē.......parocīgāku. Viņš ir šķietami parasts pelēkais zaķis. Bagātība, mirdzums un košums piemīt bagātāku vecāku bērniem, bet tieši Tru spēj mainīt daudzu jo daudzu Dižmeža zaķu ikdienas paradumus, ļaujot ieraudzīt pavisam parastās lietās aizraujoša un daudzsološa lēciena iespējas..."
Tas ir izraujošs un spēcīgs stāsts bērniem un pieaugušajiem. 
Grāmatas izdošanu atbalstījis Polijas Grāmatu institūts.
 
Kriss Dūve, “Klikšķini šeit, Tomas!”
Grāmatas varonis – 8 gadus vecais Tomass – čatā saņem uzaicinājumu noskatīties filmu. Aicinājums ir vilinošs. Kā Tomass rīkosies – vai pieņems pareizo lēmumu?
Mēs visi vēlamies pasargāt bērnus no tā, kas varētu viņiem kaitēt. Mēs vēlamies, lai viņu dzīve būtu brīva no jebkādiem “atkritumiem”, tomēr ļoti bieži ļaujam saviem bērniem brīvi klejot internetā, nemaz neiedomājoties, ka bērni var piekļūt nevēlamiem materiāliem, kam var būt negatīvas sekas.
 
Māra Cielēna, “Ballīte ar nakšņošanu”
Tas vēsta par “teorētiski” vienkāršu notikumu – klases vakaru ārpus skolas sienām. Taču grāmatā iedzīvinātais pasākums nepavisam nav vienkāršs... Lai arī ballīte nenotiek gluži bez pieaugušo uzraudzības, lai arī četrpadsmit gadus vecajiem līksmotājiem ir izvirzīti stingri noteikumi, kurus viņi negrasās pārkāpt, vakara gaitā rodas daudz dažādu sarežģījumu, ar kuriem jātiek galā gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.
Grāmatas galvenais adresāts ir nepārprotams – pusaudži. Taču tā var interesēt arī tos, kuri vēl uzskatāmi par bērniem, kā arī tos, kuriem tīņu gadi aiz muguras. Izdevums īpaši ieteicams arī vecākiem, pedagogiem, psihologiem un citiem pieaugušajiem, kuri ir pusaudžu pasaules tuvumā.
 
Imants Sentlavs, “Mīlestības proficīts”
Literārais darbs "Mīlestības proficīts" iecerēts kā materiāls, kas varētu ierosināt mūsu jauno paaudzi kaut nedaudz vairāk aizdomāties, kas notiek mūsu sabiedrībā saistībā ar tās ģenētisko veselību un cilvēka cienīgu morālo stāju. Tēma, kā visiem zināms, ir aktuāla un tiek apspriesta ļoti strīdīgā gaisotnē, ko izsaukusi pasaules sabiedrību visdažādākā nostāja šajos jautājumos.
 
 

<< Atpakaļ