Engures novads

Uzsākti darbi krasta erozijas mazināšanai Engures novada piekrastes teritorijās10-04-2014

Šajā pavasarī tiks atsākti darbi krasta erozijas mazināšanai Engures novadā. Pasākumi tiks realizēti projekta „Piekrastes un jūras plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un Latvijas piekrastes pašvaldībās” ietvaros.

Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē erozija vienmēr bijusi aktuāla problēma. Kopējās attīstības tendences mūsdienās parāda, ka notiek erozijas ātruma un tās skarto teritoriju pieaugums. Krasta erozija reizē ir dabisks process, reizē cilvēka darbības rezultāts. Ja dabiskos procesus ir praktiski neiespējami kontrolēt, tad cilvēka darbības rezultātā radīto eroziju varam kopīgiem spēkiem, ja ne apstādināt, tad mazināt. Engures novads iesaistījies starptautiskā projektā „Piekrastes un jūras plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un Latvijas piekrastes pašvaldībās”, kurā tiek risinātas piekrastes pašvaldībās aktuāli jautājumi, tai skaitā krasta erozijas mazināšanas pasākumi. Augšminētā projekta ietvaros tiks veikti erozijas mazināšanas pasākumi Bigauņciemā, Lapmežciemā, Ķesterciemā un Plieņciemā. Kopumā Engures novada piekrastes teritorijās tiks ierīkoti kārklu stādījumi 1100 m garumā un izveidoti kārklu pinumi 300 m garumā.
Bigauņciems un Lapmežciems
Jau 2013.gadā aizsākti kārklu stādījumu veidošana kāpu zonā Siliņupes ietekas apkārtnē. Šogad pavasarī darbi tiks turpināti stiprinot visvairāk apdraudētos piekrastes posmos, kur vērojama erozija. Galvenais veicamo pasākumu mērķis ir veicināt smilšu uzkrāšanos kāpu zonā, kas ilgtermiņā palīdzēs nodrošināt labāku aizsardzību pret spēcīgiem viļņiem un vētrām. Šajā piekrastes posmā jau izsenis vietējie iedzīvotāji un dabas aktīvisti cīnījušies ar erozijas radītajiem riskiem. Pagājušā gadsimta 70-80-tajos gados veikta krasta stiprināšana izvietojot laukakmeņu rindas kāpu zonā un veidojot kārklu stādījumus. Vecie kārklu stādījumi ir pārauguši un savu funkciju veic vāji, jo smilšu pārpūšana un uzkrāšanās pamatā notiek tieši apakšējā zonā. Vecos kārklu stādījumus iespējams atjaunot nozāģējot tos līdz zemei, tā kā kārkli ir ātraudzīgi tie sekmīgi atjaunojas no atvasēm. Kārklu stādījumi veicina ne tikai smilšu uzkrāšanos, bet veicina augsnes nostiprināšanu, jo to saknes sniedzas vairāku metru dziļumā. Neskatoties uz to, stipru vētru gadījumā, stādījumi var tikt daļēji vai pilnībā iznīcināti, taču neveicot nekādus krasta aizsardzības pasākumus stipru vētru radītās sekas noteikti būtu ievērojamākas. Jāapzinās, ka veidojot kārklu stādījumus piekrastē, tiem būs nepieciešama uzraudzība, ik pa laikam jāatjauno, jānozāģē vai jāretina atkarībā no piekrastē mūžīgi mainīgajiem procesiem.
 
 
Laukakmeņu krāvumi krasta stiprināšanai Bigauņciemā
 
2013.gadā Bigauņciemā izveidotiem kārklu stādījumiem izmantoti vietējie piekrastē sastopamie smilšu kārkli Salix daphnoides, kurus viegli atpazīt pēc sarkanīgajiem stumbriem.
Plieņciems
Šogad dabas lieguma „Plieņciema kāpa” teritorijā tiks veikta kārklu pinumu atjaunošana Katrīnas laukumā gar esošās takas malām, kur apmeklētāju slodze ir vislielākā. Šeit esošās dabas vērtības ir Latvijai unikālas – praktiski vienīgās lielizmēra vēja uzpūstās kāpas cieši saistītas ar aktīvu smilšu pārpūšanu. Jāatzīmē, ka tieši vietējo iedzīvotāju saudzējošās attieksmes rezultātā, dabas lieguma „Plieņciema kāpa” unikālās dabas vērtības spējušas saglabāties līdzšinējā izskatā. Šādām kāpām raksturīgs, ka daļa no to aizņemtās platības var būt pilnīgi bez augāja vai augājs vāji attīstīts. Lai saglabātu dabiskos procesus un neveicinātu nevēlamu atklāto kāpu aizaugšanu pārējā atklāto kāpu aizņemtā teritorijā netiks veikti stiprināšanas darbi. Jo neliels traucējums ir pat nepieciešams, lai teritorijā uzturētu vēsturisko ainavu.
 
Plieņciemā apmeklētāju plūsmas virzīšanai tiks atjaunoti jau esošie zaru pinumi gar taku malām.
Ķesterciems
Viena no erozijas apdraudētākajām piekrastes teritorijām Engures novadā ir piekrastes posms no Ķesterciema līdz Engurei. Šeit vērojama ne tikai vēja un viļņu radītās erozijas sekas, bet arī pieaugoša atpūtnieku un tūristu radītās slodzes uz piekrastes augāju. Vietām augājs pilnībā noplicinājies, tādejādi lielāku ietekmē pludmalē esošās smiltis var tik viegli ieskalotas jūrā. Lai stabilizētu krastu un veicinātu smilšu uzkrāšanos daļā piekrastes teritorijas tiks veidoti zaru pinumi, daļā – ierīkoti kārklu stādījumi gar erozijas kāpsles malu.
 
Ķesterciema piekrastē iepretim stāvlaukumam atpūtnieku un tūristu pieaugošās slodzes rezultātā piekrastes augājs praktiski iznīcināts.
 
Projekta ietvaros iegūtā pieredze tiks izmantota arī piekrastes biotopu apsaimniekošanas vadlīniju izstrādē, kas tiek veikta projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma” ietvaros.
 
Darbu vadītāja Egija Biseniece,
ebiseniece@gmail.com
 
 
 
 

<< Atpakaļ