Engures novads

FOTO: Jūrskolas dibināšana jubilejas piemiņas pasākums11-12-2015

LR proklamēšanas 97.gadadienā tika atzīmēta arī Krišjāņa Valdemāra jūrskolas dibināšanas 140 gadadiena. Pasākuma ietvaros dienas vidū pulcējās atjaunotās jūrskolas pedagogi, lai pieminētu ilggadējo pirmās jūrskolas priekšnieku Kārli Zambergu, kurš 32 savus darba gadus veltīja šim darbam, apmeklēja Irēnas Tamsones kapa vietu Engures baznīcas kapsētā.

Bijušies kolēģi apmeklēja arī Viktora Kleina kapa vietu Engures jaunajā kapsētā un piemiņas brīdī atcerējās tos pedagogus, kuru vairs nav starp mums. Pēc tam visi pulcējās pie senās jūrskolas ēkas.  Uzrunu teica Engures pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa, Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks A.Kalnozols un Engures atjaunotās jūrskolas absolvents, tagad kapteinis Ģirts Fišers-Blumbergs. Pēc svinīgā brīža, visi atnākušie jūrskolas bijušie pedagogi un audzēkņi tikās Saieta nama telpās, neformālā gaisotnē, lai gremdētos tā laika atmiņās. Uz tikšanos bija atnācis arī bijušais z/k „Padomju zvejnieks” kolhoza priekšsēdētājs Jānis Kalnpurs, par jūrskolas atjaunošanu tajā laikā viņš saņēma apbalvojumu „Republikas Izglītības darba teicamnieks”. Kopā ar toreizējo vidusskolas direktoru Kārli Ēdelnieku viņiem izdevās realizēt sapni par Engures jūrskolas atjaunošanu. Arī bijušie pedagogi, kuriem bija iespēja strādāt kopā  ar K.Ēdelnieku šajā laika posmā, Enguri atcerējās tikai ar gaišām un pozitīvām atmiņām. Atceroties savus pirmos gadus Engures izglītības iestādē Dace Grīnberga par direktoru K.Ēdelnieku stāstīja, ka viņš nekādi nemēģināja noniecināt jaunos darbiniekus, viņš ļāva  viņiem augt un realizēties, jo pats bija tik erudīta personība, ka  nebaidījās no konkurences. Arnis Zviedrs bija audzinātājs pirmos gadus jaunajiem jūrniekiem un bija arī Engures Mūzikas un mākslas skolas iniciators. Par to laiku viņš tik smej un saka, ka bijis jauns un enerģijas pilns, tāpēc arī visu uzspējis. Atmiņu stāstījumi pamatā bija jautri, jo zēni bija no visas Latvijas un parasti jau gadījās visādi kuriozi, kurus atcerēties bija interesanti.
1993.gada izlaidumā piedalījās arī Hugo Legzdiņš -izcils Latvijas kara flotes virsnieks, zemūdenes "Ronis" komandieris  Latvijas Jūras akadēmijas goda profesors. Padomju laikā ļoti cienīts pedagogs jūrskolās, viņa mācību grāmata «Navigācija» vairāk nekā 30 gadus bija vienīgā mācību grāmata latviešu valodā. R.Locis atcerējās, ka viņš reizēm bija gudrāks par eksaminācijas komisiju, jo, lai arī toreiz būdams cienījamā vecumā, zināšanas par jūrnieku lietām bijušas perfektas.
Pēc K.Ēdelnieka gan vidusskolu, gan jūrskolu uzsāka vadīt Jānis Pūce. Arī šo laiku, kuru pedagogi pavadīja kopā ar direktoru J.Pūci atcerējās kā ļoti gaišu un pozitīvu. Skolotāja Edīte Bandiniece saka, ka viņa vēl šodien seko līdzi engurnieku dienām un nedienām, jo šeit pavadītie darba gadi bijuši ļoti jauki. Viņa uzsvēra, ka tā komanda kas bija izveidojusies-Kārlis Sesks, Viktors Kleins un Rihards Locis, bija stabila vērtība jūrskolas pastāvēšanas laikā. Secinājums-jūrskolas izglītība viena laba lieta, kā teica Ģirts Fišers-Blumbergs, ja nebūtu bijusi jūrskola, viņš droši vien būtu bijis dārznieks.
Šis atmiņu vakars jau vēsturē, drīz noteikti būs cits, bet jau savādāks. Un prieks par kopā būšanu, par labajiem un siltajiem vārdiem, kas sildīs sirdi un dvēseli.
 
 
Jolanta Kraukle

<< Atpakaļ