Engures novads

PĒTĪJUMS: Engures novads - ballētāju novads06-04-2018

"Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un Latvijas Universitāte (LU) kopīgā pētījumā "Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss" noskaidrota visu Latvijas novadu un lielāko pilsētu ekonomiskā aktivitāte, balstoties uz īsziņu un telefona zvanu aktivitāti. Engures novads pētījuma secinājumos iekļauts kategorijā "ballētāju novads", kas lielākoties raksturo novadus Baltijas jūras piekrastē.

Pētījums veikts, izmantojot t. s. lielos datus, kas iegūti, analizējot LMT tīklā izejošos un ienākošos zvanus un īsziņas. Latvijai tas ir unikāls risinājums, kas ļauj analizēt katra novada stiprās un vājās vietas, kā arī ļauj efektīvāk organizēt darbu nākotnē. Tomēr, kā norāda eksperti, ne bez trūkumiem.
 
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asociētais profesors Gundars Bērziņš sacīja, ka pētījums tiešā veidā ļauj prognozēt ekonomiku. "Rīks ļauj pa minūtēm redzēt iedzīvotāju kustības virzienus un novērot, kur notiek ekonomiskā aktivitāte. Varam pateikt, kur viņi kustas dienā, kur – naktī. Tas dod iespēju prognozēt ceļu izmantošanas intensitāti, palīdz izšķirties par dažādu investīciju veikšanu vienā vai otrā vietā. Investīciju atdeves mērījumi ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kāpēc vispār projektu sākām. Varam izmērīt, kā ir mainījusies aktivitāte konkrētā vietā pēc tam, kad tur ir kaut kas izdarīts, piemēram, uzbūvēts kāds objekts," komentēja Bērziņš.
 
Ar ballētāju novadu tiek saprasts:
 
• Zema aktivitāte darba dienās, bet augsta aktivitāte brīvdienās
• Plaukst un zeļ brīvdienās
• Klusums darba dienās
• Jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija
• Augsta atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa
 
Bijušā Tukuma rajona novados situācija tiek raksturota atšķirīgi: Tukuma novads ietilpst kategorijā "harmoniskie", bet Jaunpils un Kandavas novads ir kategorijā "mērenie". Kaimiņu Jūrmalas pilsēta tiek raksturota kā "atpūtnieki", bet galvaspilsēta Rīga - "darba rūķi".
 
Darbarūķi:
• Augsta aktivitāte darba dienās, bet vidēji zema aktivitāte brīvdienās
• Latvijas ekonomikas dzinējspēks
• Pilnībā neizmanto brīvdienu potenciālu
• Jāattīsta pakalpojumu sektors
• Augsta atkarība no ekonomiskās aktivitātes svārstībām

Harmoniskie:
• Augsta un vidēji augsta aktivitāte darba dienās un vidēja aktivitāte brīvdienās
• Līdzsvarota attīstība
• Nepietiekami resursi nākamajam izrāvienam
• Atkarībā no prioritātēm jāattīsta ražošanas un pakalpojumu sektors
• Nepareizi izvēlētas prioritātes sadrumstalo pieejamos resursus
 
Mērenie:
• Vidēja ekonomiskā aktivitāte darba dienās un brīvdienās
• Vienmērīga aktivitāte
• Nav pietiekami izmantots resursu potenciāls
• Jāpaaugstina darba produktivitāte un ekonomiskais potenciāls
• Samazinās ekonomiskā aktivitāte un reģiona attīstība
 
Apātiskie:
• Zema aktivitāte darba dienās un vidēja aktivitāte brīvdienās
• Brīvdienu potenciāls
• Zema ekonomiskā aktivitāte darba dienās
• Jāattīsta pakalpojumu sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija
• Reģiona degradācija
 
Hedonisti:
• Minimāla aktivitāte darba dienās, bet maksimāli augsta aktivitāte brīvdienās
• Brīvdienas – laimīgās dienas!
• Nav ražošanas sektora ekonomiskā potenciāla
• Jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija
• Maksimāla atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa
 
Atpūtnieki:
• Vidēji zema aktivitāte darbadienās, bet vidēji augsta aktivitāte bīvdienās
• Labi izmanto brīvdienu potenciālu
• Neizmanto darba dienu potenciālu
• Jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija
• Vidēji augsta atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa
 
Viļānu fenomens:
• Vidēja aktivitāte darba dienās un vidēji zema aktivitāte brīvdienās
• Vidēja ekonomiskā aktivitāte darba dienās
• Vidēji zema ekonomiskā aktivitāte brīvdienās
• Izšķiršanās attīstīt ražošanas vai pakalpojumu sektoru
• Nepareizi izvēlētas prioritātes sadrumstalo pieejamus resursus
 
Vairāk par pētījumu šeit:

<< Atpakaļ