Engures novads

SOCIĀLAIS DIENESTS: Informācija iedzīvotājiem, kam nepieciešama palīdzība pamatvajadzību nodrošināšanai02-03-2018

Atbilstoši Latvijā izveidotajai sociālās drošības sistēmai, sociālās palīdzības piešķiršanas jautājumi ir pašvaldības kompetencē.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 9.panta pirmajā daļā noteiktajam pašvaldībai, kuras teritorijā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Turklāt atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktajam personai ir pienākums deklarēt dzīvesvietu viena mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā.
Likums nosaka šādus sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipus:
  • klienta materiālo resursu – ienākumu un īpašumu – izvērtējums;
  • pamatvajadzību – pārtika, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība – nodrošināšana;
  • darbspējīgo personu līdzdarbība savas situācijas uzlabošanā.
Lai saņemtu sociālo palīdzību, personai jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu un jāaizpilda noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarācija atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.299) noteiktajam.
Likuma 33.panta pirmā daļa un MK noteikumi Nr.299 nosaka, ka ienākumi un īpašumi (kustamais un nekustamais īpašums) tiek novērtēti ģimenei vai personām, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošai personai. Tas nozīmē, ka vispirms jānovērtē tas mājsaimniecības locekļu kopums, kas mitinās vienā mājoklī un kuri kopēji sedz izdevumus pamatvajadzību nodrošināšanai. Iztikas līdzekļu deklarācijā tiek norādītas ziņas par ienākumiem un īpašumiem par visām personām mājsaimniecībā, izmantojot valsts un pašvaldības datu reģistros pieejamās ziņas, kā arī personām iesniedzot papildu nepieciešanās izziņas (par neto darba algu, par ienākumiem no saimnieciskās darbības, kredītiestādes kontu izdrukas par trīs pēdējiem kalendāra mēnešiem u.c.). Trūcīgas ģimenes (personas) statusu nepiešķir, ja persona vai kāds no ģimenes locekļiem sešu mēnešu periodā pirms iesnieguma iesniegšanas ir uzdāvinājis savu nekustamo īpašumu citai personai.
 Tāpat pašvaldības sociālais dienests nepieciešamības gadījumā apseko ģimeni vai personu dzīvesvietā, apliecinot iegūtās ziņas apsekošanas aktā.
Atbilstoši likuma 45.pantā noteiktajam pašvaldības sociālā dienesta sociālajam darbiniekam pēc apstākļu izvērtēšanas, tai skaitā apsekošanas dzīvesvietā, jāsniedz personai palīdzība un atbalsts sociālo problēmu risināšanā. Turklāt klientam ir pienākums sniegt patiesas ziņas sociālās un materiālās situācijas izvērtēšanai un līdzdarboties savas sociālās situācijas uzlabošanā.
 
 
 
 Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu trūcīgām, maznodrošinātām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), lai nodrošinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā (likuma 32.pants).
 
Atbilstoši likuma 35.pantā noteiktajam, pašvaldība no sava budžeta izmaksā šādus sociālās palīdzības pabalstus:
1) pabalstu garantētā minimālā ienākumu (turpmāk – GMI) līmeņa nodrošināšanai aprēķina un piešķir par trūcīgām (mēneša ienākumi mazāki par 128,06 euro personai ģimenē) atzītām ģimenēm (personām) par periodu, uz kuru noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (no 2018.gada 1.janvāra 53,00 euro) GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem (pēc noteiktas formulas).
2) dzīvokļa pabalstu pašvaldība piešķir par trūcīgām vai maznodrošinātām atzītām ģimenēm (personām). Tā apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos. Engures novadā ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas, (t.i., šogad 258,00 euro).
Kā izņēmums no sociālās palīdzības pamatprincipu viedokļa likumā ir noteikts pabalsts krīzes situācijā, ko pašvaldība var piešķirt, neizvērtējot ienākumus. Atbilstoši likumā noteiktajam, krīzes situācija ir situācija, kurā ģimene (persona) katastrofas vai citu no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.
Tāpat likumā noteikts, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta, pašvaldība, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, ir tiesīga no pašvaldības pamatbudžeta izmaksāt arī citus pabalstus (veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, obligātajai izglītībai u.c.) ģimenes (personas) pamatvajadzību apmierināšanai. Pabalstu veidus, apmēru un nosacījumus, tai skaitā ienākumu līmeņus to saņemšanai nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos.
Engures novada domes Sociālā dienesta lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību vai neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un piešķirto vai atteikto sociālo palīdzību var apstrīdētEngures novada domē. Pašvaldības domes pieņemto lēmumu ģimene (persona) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
 
Informācija sagatavota, balstoties uz Labklājības ministrijas sagatavotu informāciju.
 
Engures novada domes Sociālā dienesta vadītāja Anita Jonāne
Mob.27052262

<< Atpakaļ