Engures novads

Mārtiņš Auziņš iesaka apmeklēt Muižas svētkus un piedalīties Stirnu bukā!17-08-2016

Augustu šovasar droši varam dēvēt par skriešanas mēnesi Engures novadā. Mēneša sākumā novadu sasniedza Pasaules miera skrējiena lāpa, bet pēc pāris dienām Šlokenbekas pilī muižas svētku ietvaros muzikāli izcilā pasākumā viesosies Stirnu buks ar divi tūkstošiem draugu – susuriem, vāverēm, zaķiem un lūšiem. Tam visam kaut kur pa vidu iekrita saruna ar Mārtiņu Auziņu – mūsu novada ātrāko skrējēju, kurš ir viens no Stirnu buka TOP10 večiem.

Pieņemu, ka visvairāk iedzīvotāju no tiem, kuri lasa šīs rindas, Mārtiņu ir redzējuši skrienam nevis sacensībās, bet uz ceļa Smārde – Milzkalne. Jā, Mārtiņš ir tas džeks ar ūsām, galvas apsēju un plato trapeci, kurš ar dzelžainu stāju lielā tempā rikšo garas distances.
 
SIRDS ATVEDA UZ SMĀRDI
 
Mārtiņš sev plašāku uzmanību pievērsa  pavasarī pēc Parīzes maratona, kurā 47 000 dalībnieku konkurencē ar rezultātu 2:41,15 izcīnīja 117. vietu! Pērn viņš arī veiksmīgi startēja slavenajā BMW Berlīnes maratonā, kurā 2014. gadā uzstādīts pasaules rekords maratonā. Varbūt vēl kāds Mārtiņu šogad pamanīja Lattelecom Rīgas maratonā, kur pusmaratona distancē televīzijas ekrānos viņš bija redzams skrienam kopā ar Jeļenu Prokopčuku. Mārtiņš gan ir no Rīgas, taču sirds viņu atveda uz Smārdes pagastu. Kopš šī gada viņš startē gan Engures novada skriešanas čempionātā, gan Stirnu bukā, pārstāvot Engures novadu.
 
Ikdienā Mārtiņš strādā par zobārstu Juglas poliklīnikā, bet pēc darba Mārtiņš bieži vien dodas uz mūsu pusi, apmesties pie sievas radiem, lai atslēgtos no galvaspilsētas dunoņas un izbaudītu kārtējo treniņu pie dabas krūts miera un ceļiem apvītajā Smārdes pagastā. Viņam šeit ir arī savs zemes gabals, ar ko Mārtiņš saista nākotnes plānus.
 
 
SKRIEŠANA – VISMAZĀKIE LAIKA IEGULDĪJUMI
 
Bieži vien pēc darba uz mājām vai dzelzceļa staciju Auziņš dodas skrienot.
 
Mārtiņš stāsta, ka nodarbojas ar skriešanu, jā tā ir sporta nodarbe, kas prasa vismazākos laika ieguldījumus. „Man ir liela ģimene un līdz ar to man ir maz brīvā laika, lai es varētu veikt fiziskas aktivitātes. No laika ekonomijas viedokļa skriešana ir visekonomiskākais sporta veids – uzvelc kedas, sāc skriet no mājām un mājās atgriezies. Cik tas laika paņem? Stundu vai pusotru,” norāda dižģimenes galva – Mārtiņš ir trīs bērnu tēvs. „Dodoties uz sporta zāli, vispirms ir jādodas saģērbties, iesildīties un tikai tad ko darīt. Pēc tam ir jāatsildās, duša, ģērbšanās un tikai tad tu vari doties mājās pie ģimenes.”
 
LAIMES HORMONS UN GANDARĪJUMS
 
Auziņam patīk arī riteņbraukšana. Taču ar šim sporta veidam daudz laika neatliek: „Velosports prasa tieši divas reizes vairāk laika, lai sasniegtu to pašu nogurumu,” teic Mārtiņš. „Man patīk nogurt – tam komplektā nāk gandarījums, ka tu esi pārvarējis slinkumu un piespiedis sevi ko darīt,” pieredzējušais sportists netieši pieskaras diviem galvenajiem iemesliem kāpēc cilvēki nodarbojas ar sportu: endorfīni jeb laimes hormoni, kas izdalās, veicot fiziskas aktivitātes , un, psiholoģiski, – piepildījuma sajūta par paveikto.
 
SĀKA AR HOKEJU
 
Mārtiņš ir nodarbojies ar daudziem sporta veidiem, bet sportista gaitas sākušās ar hokeju. „Sešu gadu vecumā vecāki mani aizveda uz hokeju. Es spēlēju Rīgas „Dinamo” kluba jauniešu  komandā, bet 13 gadu vecumā man apnika.” Pēc ilga pārtraukuma Mārtiņš atgriezies hokejā vairakkārt, taču traumas pārvilkušas svītru pāri viņa motivācijai. „Slidas tagad stāv Smārdē pakārtas uz nagliņas un krāj putekļu kaudzi. Es esmu nolēmis, ka ar kontaktu sporta veidiem vairāk nenodarbošos, jo tas ir tik neprognozējami. Piemēram, saņemt triecienu kājās no cita spēlētāja, jo viņš ir nokritis, un savaino tevi. Un tu nezini, vai varēsi vēl skriet.”
 
Auziņš ir gājis cauri daudzām treniņnometnēm, tostarp slavenajai Kandavas ellei, kā to dēvē hokeja vecmeistari, iegūstot spēcīgu fiziskās sagatavotības bāzi.  Kādu laiku Mārtiņš aizrāvies ar atlētisko vingrošanu, taču tagad viņš tajā redz vairāk mīnusu nekā plusu. „Rezultātā man ir lieki muskuļi, kuri skriešanai nav vajadzīgi un dabūt nost tos nevar,” stāsta sportists. Studiju gados arī pats strādājis par atlētiskās vingrošanas un aerobikas treneri. Vēlāk, kad izmācījies par ārstu, sportojis arī Ārstu Tenisa savienībā.
 
 PIEVĒRSĀS SKRIEŠANAI TIKAI PIRMS 10 GADIEM
 
Zinot Mārtiņa rezultātus un personiskos rekordus, grūti noticēt, ka skriešanai Mārtiņš sāka pievērsties tikai 25 gadu vecumā. „Tā bija viena no reizēm, kad hokejā pēc sadursmes celis celī biju guvis traumu. Jāoperē nebija, bet trauma bija specifiska. Man fitnesa centrā bija jāstaigā pa skrejceliņu. Tas pamazām pārgāja lēnā skriešanā un tajā brīdī kaut kas manī noklikšķēja. Sāku skriet ārā. Draugs mani uzaicināja uz Latvijas skrējēju centra rīkoto pusmaratonu Mežaparkā. Bez jebkādas 
īpašas gatavošanās noskrējām stundā un 45 minūtēs,” atceras Mārtiņš.
 
 
Interesanti, ka bērnībā skriešana viņam nebūt nav patikusi. Tagad gluži neapzināti tā kļuvusi par labāko veidu, kā atiet no stresa.  „Manuprāt, skriešana ir meditatīvs process, kā var labi atpūsties pēc darba.”
 
Caurmērā Mārtiņš noskrien 100 kilometru nedēļā. „Diemžēl es skrienu katru dienu. Kādēļ saku „diemžēl”? Tādēļ, ka visur raksta, ka nevajag skriet katru dienu un organismam jādod atpūta. Es nevaru tā – man gribas izkustēties un izlocīt kājas pat pēc maratona nākamajā dienā. Grūti atturēties.”
 
ĪPAŠĀ ŠLOKENBEKAS PILS ATMOSFĒRA
 
Pieredzējušais skrējējs iesaka  visiem skriet un novērtēt mūsu novadā pieejamās takas. “Skriet mežā ir daudz patīkamāk, nekā skriet pa asfaltu,” uzsver Mārtiņs.
Viņš arī ar nepacietību gatavojas nedēļas nogalē gaidāmajām „Stirnu buka” sacensībām. Šis Mārtiņam ir īpašs posms. “Šlokenbekas pilī starta-finiša zonā allaž ir tāda atmosfēra, kāda nav nevienā citā posmā. Takas un pauguri šeit ir visām gaumēm un cilvēki varēs patīkami “izskrieties” gan pa līku loču taciņām un kalniņiem, gan pa gludu zemes ceļu. Pērn distancē redzējām lielu alni, bet tikko treniņā sastapos ar mežacūku baru. Silti iesaku visiem – kad uzskriesiet sprinta etapu Āža kalnā, uz mirkli apstājaties un paveraties atpakaļ uz tālumā redzamo Durbes pili! Skaisti skati ir Poļu kalnā – tas ir Latvijai neraksturīgs apvidus ar kārtīgiem kalniem,” norāda Mārtiņš.
 
Šaubies vai skriet? Ieskaties stirnubuks.lv un pamēģini ar distanci iesācējiem – „vāveri”. Ja tomēr nē, atnāc un izbaudi sacensību azartu, dejas, cirku, Auļus un Dzels Vilku. Būs labi! 

<< Atpakaļ