Engures novads

"Stirnu buks" gatavojas sezonas lielākajai ballītei Šlokenbekā!10-08-2016

Ainaviskais taku skriešanas seriāls “Stirnu buks” ir ieskrējies un turpina uzņemt apgriezienus! 20.augusta rītā - Šlokenbekas muižas svētkos - Stirnu buks spers vaļā Šlokenbekas pils durvis un ar pamatīgu blīkšķi - CIRKS, UMURKUMURS, BIMINI, AUĻI, DZELZS VILKS - atgriezīsies savās mājās, mītiem apvītajā Āžu kalna pusē, kur Stirnu buks ar draugiem aizpērn spēra pirmos soļus. Tāpat sacensību programmā atkal kanikross! Vai arī šoreiz Šlokenbekā kritīs sacensību dalībnieku rekords?

Āžu kalna Stirnu buks dzima muzikālās noskaņās 2014.gadā Šlokenbekas pilī kā simbolisks veltījums Baltijas ceļa piemiņai. Laiks rit vēja spārniem un šovasar Šlokenbekā aizvadīsim jau trešās “Stirnu buka” sacensības, turklāt šis būs jau 5. no 7 šīs sezonas posmiem!
 
 
VĀVERES DISTANCE - TIEŠI TEV!
 
Šogad Šlokenbekā debitēs 5 km garā “Vāveres” distance - visiem, kuri grib izjust vienotības sajūtu pozitīvajā "Stirnu buka" draugu pulkā. Jauno “Vāveres” trasi var uzskatīt par “Stirnu buka” iepazīšanās jeb veselības distanci. Iesācēji, kuri garākā trasē nejūtas droši par saviem spēkiem, “Vāveres” distancē varēs bezrūpīgi ļauties ainaviskam taku ekskursam svaigā gaisā, jo netiks veikta laika kontrole. Nav jāskrien, var arī ātri pastaigāties un baudīt foršo kopības sajūtu un saņemt skaistu piemiņas medaļu, kas tev būs unikāls suvenīrs no pasākuma, kas noticis Tavā novadā!
 
Ņem noteikti līdz arī mazos! Bērniem “Susura” (0,6-1 km) distancē nebūs laika kontrole, lai mazie ķipari var atvieglinātā režīmā izbaudīt skriešanas prieku un adaptēties skriešanai brīvā dabā.

Ātrajiem – “Zaķa” distance (12 km), pieredzējušiem – “Stirnu buks” (22 km) un izturīgajiem – “Lūša” trase (31 km).
 
 
 
ŠLOKENBEKAS ĪPAŠAIS SACENSĪBU GARS
 
Viens Stirnu buka TOP10 skrējējiem, mūsējais Mārtiņš Auziņš aicina visus doties uz Āža kalna “Stirnu buku” sacensībām, jo šajā posmā valda jo īpaša atmosfēra! “Skriet mežā ir daudz patīkamāk, nekā skriet pa asfaltu,” iesāk Auziņš, “Šlokenbekas pilī starta-finiša zonā allaž ir tāda atmosfēra, kāda nav nevienā citā posmā. Takas un pauguri šeit ir visām gaumēm un cilvēki varēs patīkami “izskrieties” gan pa līku loču taciņām un kalniņiem, gan pa gludu zemes ceļu. Pērn distancē redzējām lielu alni, bet tikko treniņā sastapos mežacūku baru. Silti iesaku visiem – kad uzskriesiet sprinta etapu Āža kalnā, uz mirkli apstājaties un paveraties atpakaļ uz tālumā redzamo Durbes pili! Skaisti skati ir Poļu kalnā – tas ir Latvijai neraksturīgs apvidus ar kārtīgiem kalniem,” sacīja Auziņš.
 
Interesanti, ka Auziņš, kurš ikdienā strādā par zobārstu un dzīvo Rīgā, cauru gadu vakaros bieži ir redzams skrienam Engures novadā. Viņš regulāri pēc darba dodas uz laukiem, lai aizvadītu kārtējo treniņu šejienes ainaviski bagātajā apkaimē, atslēdzoties no galvaspilsētas kņadas.
 
 
KANIKROSS – SKRIEN KOPĀ AR SUNI!
 
Vairāki Stirnu buka dalībnieki ir vaicājuši, vai sacensībās var skriet kopā ar suni. Tādēļ Stirnu buka sacensību programmā regulāri iekļaujam kanikrosu. Tas ir sporta veids, kad sportists skrien sasaistē ar suni, kurā suns velk skrējēju. Kanikross ir visā pasaulē populārs sporta veids, kas ir veselīgs gan saimniekam, gan ļoti ieteicams arī sunim. Nedaudz sagatavojoties, kanikrosā mierīgi vari startēt arī tu ar savu četrkājaino draugu!
 
 
Eiropas čempions kanikrosā Raimonds Kleinbergs stāsta, ka kanikross ir iespēja dot mājas mīlulim piedalīties pasākumā, kurā suns var izjust piederības sajūtu. “Šādās sacensībās suns sajūt komandas garu, jo tas ir komandas darbs starp saimnieku un viņa mīluli. Suns jūtas citādāk – jo suņa prātu vairāk noslogo, jo suns veidojas gudrāks,” teic Kleinbergs. Sacensībās tiek izpildītas visas dzīvnieku aizsardzības organizāciju prasības un trasē ir nodrošināts veterinārārsts.
 
Pieredzējušais kanikrosa speciālists aicina visus interesentus pamēģināt šo sporta veidu. Bet kā gan panākt, lai suns velk saimnieku? “Vispirms ir jāaizvada viens treniņš kopā citiem kanikrosistiem. Suns ātri uzķer šo ideju – vilkt saimnieku, reti kad notiek citādāk. Dzīvnieka lielākā motivācija ieslēdzas, redzot, kā citi suņi to dara. Tāpat suns tiecas uz priekšu, sekojot citu suņu smaržām,” stāsta Kleinbergs. Suņi ir gudri dzīvnieki, tie viegli adaptējas sacensību videi un koncentrējas skrējienam, tādēļ izpaliek dzīvnieku savstarpēja ķīvēšanās.
 
Ar kanikrosu ieteicams nodarboties tiem suņu īpašniekiem, kam ir vidēja lieluma suns. “Paskrienot kopā jūs jutīsiet – vai sunītim, vai saimniekam ir nepieciešams treniņš. Pret kalnu būs vieglāk,” sacīja Kleinbergs. Viņš norāda, suns nedrīkst būt pārāk liels un ātrs, citādi kanikross nesanāks. Lai nodarbotos ar kanikrosu, viss, kas saimniekam ir nepieciešams, ir iemaukti, josta, sasaiste. Sunim jābūt socializētam un jāatbilst standarta veterinārām prasībām – izpotētam un čipotam.
 
Interesanti, ka aprīlī Riekstukalnā tieši ar kanikrosu sākās viena no “Stirnu buka” sezonas līdera, gludo distanču speciālista Dmitrija Serjogina taku skriešanas karjera. Āķis lūpā!
 
VĒL TIKAI TRĪS POSMI!
 
Vēl atlikuši tikai trīs sezonas posmi. Šlokenbekas muiža Milzkalnē ir ērti un ārti sasniedza ar automobīli vai vilcienu, bet sezonas pēdējie divi etapi risināsies tālāk no Rīgas – Mākoņkalnā (Latgale) un Valmierā.
 
Piedalies, izbaudi fantastisku dienu un uzstādam kopā jaunu “Stirnu buka” apmeklētības rekordu sezonas lustīgākajā posmā!
 
Par kultūras programmu vairāk ŠEIT.
Par pieteikšanos startam un sacensībām vairāk šeit: stirnubuks.lv 
 

<< Atpakaļ