FOTO: Goda apļa krāšņās kāzas Lapmežciemā19-04-2018
Festivāls “Latvijas Goda aplis” ir Latvijas tradīciju un novadu kultūras daudzveidības godināšana, vietējas nozīmes kultūrvēsturisku faktu, notikumu, vietu, personību izcelšana un izrādīšana. Gada garumā viena no 50 pašvaldībām ir Latvijas Goda apļa saimnieki, kas uzņem viesus un stāsta par sevi.
Lapmežciema stāsts sākās pusdienlaikā, kad Goda sētā -Ragaciema sedumā – pulcējās latviešu kino interesenti. Lapmežciema muzeja vadītāja Anita Alberta pastāstīja par zvejniecības tradīcijām, nezinātāji saprata, ka par sedumu sauc piestātnes vietu, no kurienes zvejnieki dodas jūrā un pēc zvejas tajā atgriežas, ka tīklu būdās tiek glabāti nepieciešamie zvejas rīki, uz vabām žāvēti tīkli un rosība sedumā nav tikai vēsture, zvejnieki šeit darbojas arī mūsdienās. Arī šajā reizē ciemiņu degunus kņudināja kūpinājumu aromāts – pie vienas no seduma būdām Arvīds Strupis žāvēja svaigi nozvejotās salakas un pacietīgākie tika pie nogaršošanas. Saimnieces bija parūpējušās par cīruļmaizītēm viesiem – tā agrāk sauca zvejnieku neapēstās pusdienu maizītes, ko viņi atveda atpakaļ krastā, papildinātas ar jūras garšām, kumosiņi tika bērniem, kuriem tas šķita lielākais kārums.
Seduma un piejūras burvību dažādos laikos novērtējuši arī mākslas ļaudis, droši vien tāpēc Lapmežciema pagastā tapušas vairākas latviešu zelta klasikas filmas. A.Alberta un klātesošie mūsu ciematu iedzīvotāji dalījās ar viesiem atmiņu un piedzīvojumu stāstos par kino uzņemšanu. Iedvesmojušies viesi ar jaunizveidotajām Kino pieturvietu kartēm rokās paši devās meklēt atzīmētos punktus, cenšoties atpazīt filmās redzētās vietas dabā. Lapmežciema tautas namā varēja noskatīties divas filmas, kuru fragmenti filmēti šai pusē – čehu un latviešu kopražojuma kino pasaka “Sprīdītis” un 1957.gadā filmētais “Zvejnieka dēls”. Pirms filmas saturīgā sarunā ar skatītājiem atmiņās par filmas uzņemšanu un režisoru Vari Krūmiņu dalījās viņa dēli – Mārtiņš un Ingus un kino speciāliste Ieva Pitruka. Mazajā zālē izveidotā izstāde ļāva ielūkoties režisora darbībā kino uzņemšanas laukumos.
Ja nepaspējāt apmeklēt sedumu, bet vēlaties dzirdēt kino atmiņu fragmentus, 5.maijā – Ceļotāju dienā – esat gaidīti pl.10.30 stāvlaukumā pie kafejnīcas “Lindaga” Talsu šosejas malā (pretī Ragaciema zivju tirgum). Šajā muzeja darbinieki dalīsies stāstos, kopā ar viesiem izstaigājot kartē atzīmēto maršrutu pilnā apjomā.
Vakara kulminācija bija unikālās nakts kāzas, kurās ikvienam bija iespēja iejusties "lodzinieku" (kāzu rituāla vērotāju) ādā. Piejūras lodzinieku paraža nosaka, ka kāzu norisē ikviens drīkst ielūkoties pa logu, tādējādi godinot jauno pāri. Plkst. 20.00 pie Dižliepas bija sapulcējies krietns, tā dēvēto, lodzinieku pulks, tālāk sekoja ceļš kopā ar folkloras kopu līdz Dižozolam, pa ceļam izpildot dažnedažādus nozīmīgus rituālus laimīgai un saticīgai jaunā pāra kopdzīvei. Pie Dižozola, pašā pagasta sirdī, notika oficiāla laulību ceremonija, kurā Rita un Reinis saistījās laulības saitēm, vēlreiz apliecinot savu mīlestību, ko izteica arī kopīgā dziesmā.
Uzreiz pēc laulību ceremonijas varēja baudīt tematisku "Latvijas Goda apļa" gaismas uzvedumu "Sader liepa ar ozolu", ko veidojis gaismu mākslinieks Gatis Lagzdiņš un uzveduma laikā stilizētos logos redzams bija mākslinieka Andra Millera mīlestības zīmējuma stāsts.
Liels paldies Rudītes Rudzītes gardo zivju namiņam, atsaucīgajai kafejnīcas "Stallis" komandai, folkloras kopai "Milzkalnieki" un visiem pasākuma apmeklētājiem, jo bez jums "lodzinieku" pasākums nebūtu izdevies tik lielisks!
Ritai un Reinim vēlam dzīvot tā, lai mūža novakarē viens otram varētu pateikt: "Paldies, ka tieši Tu biji man blakus!"
Kadrija Mičule un Ilva Pastore
