Jaunākās grāmatas Smārdes bibliotēkā20-09-2019

 

Gatis Ezerkalns veiksmīgi lauž priekšstatu, ka latviešu folklora tādas labdabīgas pasakas vien ir, un atgādina – arī mums netrūkst pārdabisku būtņu un stindzinošu mošķu, kas kļūst vēl jo biedējošāki tāpēc, ka ir sastopami tepat, mūsu laukos un mežos. Pamazām, bet neatlaidīgi kāpināta spriedze, nomaļas mazpilsētas klaustrofobija, veci aizspriedumi, aprakti noslēpumi… Ideāla lasāmviela gariem rudens vakariem.”

Romānā ir notverta seno latviešu teiku esence – no lappusēm dvesmo drēgns rudens, smaržo trūdošas koku lapas, un neviļus ir jāaiztur elpa, gaidot, kas slēpsies miglā starp kokiem.

 

Krājumā apkopoti stāsti par to, kas jau no laika gala gan vieno, gan šķir visus cilvēkus, proti, vientulību. Tie esam mēs – stereotipu un baiļu valgos mītošas jaunas sievietes, nerealizējušies vīrieši, (bez)cerīgi mīlnieki, veci cilvēki un mazi bērni. Arvien atsvešināti no dzīves, apkārtējiem un sevis. Darām pāri cits citam un sev, pieprasām uzmanību un klīstam neceļos. Neliekamies mierā, iztaisāmies un bāžamies visām pudelēm par korķi. Kāpēc? 

Atbilde jāmeklē katram pašam tekstu rindās un starp tām.

Rolanda Bula. Upes laiks 

Ceļteku ģimene gadiem sapņojusi par kopēju laivu braucienu pa Gauju, jo ikvienai latviešu ģimenei to vienreiz pienāktos īstenot. Ir apceļota pasaule, savīta lepnu lepnā ģimenes ligzda, izaudzināti četri bērni, bet laivošana vienmēr atlikta. Un nu, kad vecākajiem bērniem Oskaram un Indrai ir jau teju trīsdesmit, bet dvīņiem Jorenam un Dziedrai bīstamie “padsmit”, ģimenes galvenā sieviete – māte Loreta pēkšņi uzstāj, ka jābrauc.

Četru dienu laivošana Ceļteku trīs paaudzes atrauj no pārējās pasaules un iemet atmiņās.

Rolanda Bula: "Laiks maina paaudžu ideālus, ģimenes kopības nozīme vairs nesaistās ar māju un galdu, ap kuru visiem reizi pa reizei pulcēties. Taču laiks nemaina cilvēku tiekšanos pēc sapratnes, uzticības un tuvības – tās ir patiesās ģimenes vērtības."

 

Kopmītņu 97. istabā dzīvo topošie biologi Dzintars, Kārlis un Valters. Dzintars labprāt patveras virtuālajā realitātē, bet nereti atver arī Ojāra Vācieša dzejoļu krājumu un vienā meldiņā, strinkšķinādams savu ģitāru, izdzied visu grāmatu. Kārlis ar savu ģeniālo atmiņu iemanto gaišreģa slavu, ko prot izmantot savā labā. Pedantiskais un kārtīgais Valters kojās dzīvo vien inerces pēc, jo tiek aizvadīts maģistrantūras pēdējais gads. Viņu istabiņas mieru nemitīgi traucē Lejnieks un vēl kāda kaitinoša būtne – Sandra, kas iedomājusies, ka ir Valtera meitene. Un tad istabiņā iemitinās filologs Ervīns. Tā vien šķiet, ka lekcijas viņus var pagaidīt!

Šajā grāmatā atspoguļosies ne vien dzīves svinēšana un baudīšana, bet arī atklāsies samērā nopietnas un satraucošas laikmeta ainiņas. Uzzināsiet, kā 20. un 30. gados dzīvoja Latvijas bagātnieki (neticami, bet turīgākajiem pie sienas bija pat Rembranta glezna), ko darīja valsts ierēdnis, kad alga nebija vēl saņemta, kā ceļoja un kādus iespaidus ļaudis atveda no ārzemēm. Aizrautība ar patēriņa kredītiem jau tolaik bija kā apmātība. Un kur nu vēl latviešu mīlas lietas, nacionālā skaistuma ideālu apspriešana, iesaistīšanās galdiņu dancināšanā un skolotāju neapmierinātība ar algām! Anita Bormane: “Pārlūkojot raibās laikmeta ainiņas, daudzi teiks – viss tieši kā mūsdienās! Jā un nē – ārējās izpausmes – strīdi, nesaskaņas, kāpšana uz vieniem un tiem pašiem “grābekļiem”, cilvēciskās kaislības. Tomēr pastāvēja arī kāda būtiska atšķirtība – latvieši jutās kā uzvarētāji un saimnieki savā zemē!”

 

Leons Briedis. Vilcene un atraitnis  

“Lai atgūtos no zaudējuma, atraitnis viens pats vada laiku Rumānijas Karpatu kalnos un nakšņo pamestā mednieku būdā. Mežonīgajos klaiņojumos viņa vienīgā pavadone un sarunu biedrene ir vilcene, kuru viņš dēvē par mežalaņķīti. Meistarīgi savienojot tagadni ar pagātni, dzejas klasiķis Leons Briedis panāk iedarbīgu profānā un sakrālā unisonu. “Nav nekā personiskāka par zāli, kokiem, putniem, debesīm.” Cilvēka apziņai metot laika cilpas, arī atmiņas tādas ir. Ar lielu rūpību autors saglabā dzīves svarīgo nemateriālo mantojumu, mūsu sabiedroto – augu, putnu, dzīvnieku – nosaukumus un īpašības. Romāna dinamiskais un pašironiskais vēstījums ir dziedinošas, barokāli bagātīgas dzimtās valodas, notikumu un dažādu kultūru herbārijs, un laiks tajā tapis pagalam vielisks, vīna glāzē ārdās vērsis, dzīve versmo, vārds augšāmceļ, mīlestība ir nemirstīga.”

 

1901. gadā Rīgā ierodas Pēterburgas konservatoriju nepabeidzis mūziķis un iemīl jaunu skolotāju. Diemžēl viņas sirds ir atdota citam. Cik parasts stāsts… Tikai tā varoņi ir neparasti – komponists Emīls Dārziņš, tulkotāja Marija Stalbova-Eglīte, rakstnieks, latviešu dekadentu vadonis Viktors Eglītis. Romāns ataino latviešu inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta sākumā, tā lappusēs sastapsiet Raini un Aspaziju, Poruku, Blaumani, Virzu… Tomēr stāstījuma centrā ir Emīla Dārziņa dzīves ceļš, kurā tiek zaudēta gan mīlestība, gan draudzība, gan arī sacerētā mūzika. Maija Krekle: "Visi aprakstītie notikumi ir patiesi, ja nav melojusi Emīla māte, tāpat viņa draugi un paziņas, uz kuru atmiņām esmu balstījusies. Izlasot grāmatu, varbūt no Dārziņa tēla nobirs zelta putekļi, bet es ļoti vēlētos, lai viņš kļūtu lasītājiem par mīļu un tuvu cilvēku, kura traģiskās dvēseles neremdināmā sāpe būtu sajūtama aiz nebēdnīgā vieglprāša maskas." Maija Krekle līdz šim sarakstījusi sešus romānus un trīs kultūrvēsturisku eseju grāmatas. Grāmata izdota, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam.

  

Vēl nekad cilvēks savā ikdienas lietojumā nav bijis tik jaudīgs un reizē – paredzams. Līdz šim vēl nav bijis tā, ka cilvēcei ir tik daudz dots un tajā pašā laikā – no tās var paņemt vēl vairāk, arī – katra indivīda privātumu.

Manipulācija ar cilvēka prātu un rīcību ir elementārs algoritms, līdz kādu dienu tuvākie jūs vienkārši pamet, novēršas, aizbēg…

Jums pat prātā nevar ienākt, ka tieši šobrīd, lasot šīs rindas, kāds cits jūs jau izmanto sociālam eksperimentam, bet vēl kāds aiz stūra ir sagatavojies slepkavībai, ko pārraidīs labi apmaksātā tiešsaistē kā vienreizēju vakara izklaidi. Jūs vēl nenojaušat, ka nomainītā izdegusī lampiņa guļamistabā patiesībā līdz šim ir strādājusi kā augstas izšķirtspējas videokamera.

Gints Zelmenis, Bruno Javoišs. Nacionālā pretošanās kustība Latvijā no 1959.līdz1986.gadam

Mazāk pētīts ir neredzamais karš, ko īstenoja Latvijas nacionālie partizāni, un vēl mazāk apzināta tā cīņa, ko veica atsevišķi cilvēki un grupas laikā no 1959. līdz 1986. gadam – starp nacionālkomunistu krišanu nežēlastībā

un Dziesmoto revolūciju.

Šis izdevums ir veltīts tieši šim laikam un cilvēkiem, kas ziedoja savu dzīvību un dzīvi brīvas Latvijas idejai ārpus lielām kustībām un masu pasākumiem.

Ir īpaši vērtīgi apzināties, ka arī šajā, it kā klusajā laikā zem biezā melu un puspatiesību ledus urdzēja nepakļāvīgas domas, vārdi un darbi, kas izlauzās un atjaunoja mūsu Latvijas valsti. Izdevums ietver sevī divas daļas. Vienā daļā ir Dr. hist. Ginta Zelmeņa sastādītais 216 politiski represēto personu saraksts, kas satur īsas ziņas par katru notiesāto, un Latvijas karte, kurā uzskatāmi paradītas pretestības kustības dalībnieku dzīves vietas un nozīmīgākās pretošanās kustības akcijas. Neapšaubāmi, ka par katru no šiem cilvēkiem varētu sarakstīt apjomīgu romānu,un žēl, ka par dažiem no viņiem nav zināms gandrīz nekas.

 

Lauris Gundars. Apglabāt uz valsts rēķina 

Ar šo kriminālromānu Lauris Gundars ir devies teritorijā, ko var dēvēt gan par riskantu, gan spārdzienbīstamu, teritorijā, ko ikdienā labprāt ignorējam — mīļā, personīgā miera vārdā. Tās ir attiecības starp šajā valstī dzīvojošajiem latviešiem un krieviem. Šo attiecību zemdegās ir daudz nepiedota, nesaprasta, daudz sūrstoša aizvainojuma par vēstures gaitu. Šķietami mierīgo līdzāspastāvēšanu Latvijā laiku pa laikam mēdz uzkurināt  provokācijas, kas ir izdevīgas radikāliem politiskiem spēkiem. Gan vieni, gan otri — gan latvieši, gan krievi — ir tikai materiāls veiklu manipulatoru rokās. 

 

 

Pēdējo 2 gadu pieprasītākā latviešu autora Guntara Rača jaunajā dzejoļu krājumā “Mīlestība ir” ir iekļauti pilnīgi jauni dzejoļi par pašu galveno, par mīlestību, par to dievišķo sajūtu, kuru mums ikvienam lemts dzīvē piedzīvot. Tā ir tik liela, ka aptver ne tikai divu cilvēku attiecības, bet arī katra cilvēka attiecības ar saviem bērniem, ar savu valsti, ar saviem draugiem. Galu galā ar savu zemi, savām mājām un sev svarīgajām lietām. Jaunajā krājumā iekļauti vairāk nekā 100 jauni autora dzejoļi, kā arī vairāku pazīstamu dziesmu vārdi, kuri radīti laikā no 2015. līdz 2019. Gadam. Krājumam kā papildus bonuss ir CD ar 15 dziesmām, kuras īpaši šim izdevumam akustiskajās versijās ieskaņojuši Zigfrīds Muktupāvels, Ivo Fomins, Intars Busulis, Tomass Kleins, Katrīna Bindere, Jānis Narkevics, Renārs Veličko un pats Guntars Račs. Albums ir pieejams tikai komplektā ar grāmatu un atsevišķi nebūs pieejams. Šī albuma kopējā noskaņa palīdzēs jums noskaņoties uz pareizā, romantiskā viļņa, kurš caurstrāvo  visu jauno grāmatu.

 

Lai godinātu un atzīmētu rakstnieces Kornēlijas Apškrūmas dzimšanas dienu un vērtīgo ieguldījumu latviešu literatūrā, apgāds “”Jumava”” izdevis dzejas grāmatu “Š"Šī zeme ir Dieva dāvana"”, kurā ir ietverta viņas jaunākā dzejas izlase ar 4 galvenajām nodaļām: —"Šī zeme ir Dieva dāvana”", “"Vairot gaismu ir pienākums”", "“Vienīgi dabas gadskārtu antenas uztur dvēseli dzīvu un spožu”" un “"Tu vienīgais— — kā spoža bērza tāss"”. 

 

Grāmata ir veltījums latviešiem un Latvijas 100. dzimšanas dienai. Tās devīze ir “Latvijas vārdam mūsu sirdsapziņā jābūt dārgakmenim, kas nemitīgi jāspodrina domās un darbos!

 

 

 

Privātdetektīvs Kormorans Straiks un viņa asistente Robinu Ellakota sāk izmeklēšanu, kas aizved viņus ne vien uz krēslainiem Londonas nostūriem, bet arī uz Parlamenta ēkām un uz noslēpumainu lauku īpašumu Oksfordšīrā. Arī Straika privātajā dzīvē pietiek līkloču, turklāt tagad, kļuvis par slavenību, viņš ir zaudējis iespēju nemanīts palikt aizkulisēs. Izmeklēšanas darbā Robina kā partnere ir gluži neaizstājama, taču abu personiskās attiecības ir sarežģītas…

“Baltā nāve” ir aizraujošs spriedzes romāns, kurā runa ir ne tikai par noziedzību, bet arī par morāli.

 

Latviešu un somu aģentu intrigas, kaislības un noslēpumi, uz patiesiem notikumiem balstīts dokumentālais romāns. Latviete Marija Emma Tiltiņa (1896–1943, dzimusi Šūla vai Šulca) bija no Dobeles važoņa ģimenes, taču jau 20. gadsimta 30. gados viņa vadīja ievērojamu spiegošanas tīklu, kas piegādāja Padomju Savienībai Somijas militāros noslēpumus. Šūlu par spiedzi savervēja PSRS militārā izlūkdienesta (GRU) priekšnieks Jānis Bērziņš, un viņa profesionāli strādāja gan Somijā, gan citur. Būdama aukstasinīga, apburoša un drosmīga, Šūla veiksmīgi izlikās par bagātu kanādieti, mainīja vārdus, līdz pārdroša kļūda iemeta viņu somu policijas rokās. Tas bija Šūlas beigu sākums. Viņas vadītais spiegu tīkls bija internacionāls, un tā dalībnieki bija spilgti sava laika personāži – izlaidīgā krieviete Lidija Stāla, somu komunists Einars Vehe, naivais amerikāņu matemātikas ģēnijs Arvids Jākobsons un, protams, brunču mednieks, somu leitnants Vilho Pentikeinens, kurš aizbēg uz Padomju Krieviju un aizsāk šo stāstu. Grāmata ieguvusi balvu "Somijas labākais dokumentālais romāns 2017".

"Bakmana darbs ir zinātniska literatūra, nevis fikcija jeb romāns, kaut arī tas satur rakstnieka izdomātus dialogus." Juka Rislki, somu žurnālists un rakstnieks

 

Staļina laika Ļeņingrada, 1930. gads. Lielā terora mašīna jau ir ieeļļota, notiek “tīrīšanas” – varai aizdomīgus cilvēkus atrod gan Ermitāžā, gan milicijā. Taču līdzās Staļina lielajam ļaunumam notiek arī parasto pilsoņu noziegumi – īpatnējas, īpaši iestudētas slepkavības, kas aizņem arī izmeklētāja Zaiceva prātu. Kas lielajā valstī spiež pilsoņus slepkavot – greizsirdība, zaglība vai pārdabiski spēki? Tikmēr romantiskā un skaistā pilsēta apaug ar komunālo dzīvokļu smakām, bet terors tikai maļ un maļ…

 

Džosija Silvere ir uzlecošā romantiskās literatūras zvaigzne. Viņas debijas romāns „Viena diena decembrī „izdota 28 valstīs un ir apbūris lasītājus visā pasaulē. Šī grāmata ir gaišs un humora pilns stāsts par draudzību un mīlestību. Viena diena decembrī apliecina – dzīve ir lieliska mācību stunda, kurā ikvienam no mums jāmācās būt laimīgiem.

  

Džeina Korija ir pasaulslavena spriedzes romānu rakstniece. Autore ar apbrīnojamu meistarību atklāj iekšējās dilemmas, kas plosa ikvienu no mums un liek balansēt uz labā un ļaunā robežas. Romānā soli pa solim atklājas kādas ģimenes traģēdija, kura varēja arī nenotikt – ja, cīnoties ar bailēm, cilvēki būtu izvēlējušies mīlestību, nevis naidu.

 

Satikšanās ar šīs rakstnieces varoņiem arvien ir priecīgs notikums, jo viņa garantē – kopā pavadītais laiks būs smieklu, asaru un intriģējošu pavērsienu pilns. Eljotas romāns „Trakā vasara” ir spožs apliecinājums mīlestības un piedošanas spēkam. Tas ir gaišas cilvēcības caurstrāvots darbs, kas paliks sirdī vēl ilgi pēc tā izlasīšanas.

Zviedru kriminālromāns.

“Stalkers” ir piektā sērijas grāmata ar dinamiskām nodaļām, savstarpēji saistītu, spraigu sižeta līniju un dramatisku kulmināciju. 

Atceroties, ka tā tomēr ir izcila literatūra, kura atļauj sekot nozieguma atklāšanai, izmantojot lielu emocionālo iesaistīšanos, nelasiet šo romānu mājās ar lieliem logiem, kas atklāj jūsu personisko telpu, un, kurus nav iespējams aizklāt, iestājoties tumsai. Turiet slēgtus savus dārza vārtiņus un mājas durvis.

Aizslēdz durvis, aizvelc aizkarus — kriminālromānu meistars Lārss Keplers ir atgriezies ar jaunu grāvēju.

 

Romāns ir gara mīlestības vēstule, ko raksta kāds, kurš gadu gadiem bijis spiests dzīvot vientulībā starp senām grāmatām un neizsūdzētiem noslēpumiem, kāds, kurš ir mīlējis neizmērojami un bez nosacījumiem, kāds, kurš jūtas vainīgs tuva cilvēka vardarbīgajā nāvē, kāds, kurš nespēj saprast ļaunumu, kas caurstrāvo visu Rietumu vēsturi.

Žaume Kabrē (Jaume Cabré, dzimis Barselonā 1947. gadā) ir viens no izcilākajiem, visvairāk tulkotajiem un pasaulē lielāko atzinību guvušajiem katalāņu rakstniekiem, savukārt “Es atzīstos” tiek ierindots mūsu gadsimta spožāko romānu vidū.

 

Arī čehu literatūra pēdējos gados bieži vien pievēršas savas vēstures sāpīgajām vietām, un to ir pietiekami daudz  ̶  sākot ar holokaustu, turpinot ar vāciešu izdzīšanu pēc kara un beidzot ar visai lielas čehu sabiedrības daļas nekritisko un naivo piesliešanos komunistiem un Padomju Savienībai četrdesmito gadu beigās. Autore kādā intervijā atzīst, ka vēlējusies, lai tā būtu grāmata par savstarpēju iepazīšanu, iecietību un izpratni. 

 

Jūs varat skriet, bet nevarat paslēpties!

Te ir manas trīs atzīšanās:

Man pierē ir lodes atstāta rēta.

Es nespēju atcerēties veselu gadu no savas dzīves.

Mani sauc Kellena Adamsa… un tie ir pa pusei meli.

Viņa bēg…. no māsīcas slepkavības, no vesela gada, ko viņa nespēj atcerēties. Viņa bēg no vīra, kurš, cerams, ir miris, no nabadzības un bailēm…

 

Hedviga Montgomerija.Vecāku maģija 

Kā izaudzināt laimīgu bērnu? Kā radīt viņā drošības izjūtu un veselīgu pašapziņu? Un kā tikt galā ar visām bērna emocijām, kas nāk pār vecāku galvu? Kādas kļūdas vecāki pieļauj visbiežāk, un kā no tām izvairīties?

Norvēģu psiholoģes Hedvigas Montgomerijas grāmata kalpos gan kā ceļvedis strīdos un konfliktos, gan kā mudinājums palūkoties uz savu bērnības pieredzi, lai saprastu, kā jūsu neapzinātās emocionālās reakcijas ietekmē attiecības ar bērnu. “Vecāku maģija” ir praktiska, gudra un viegli lasāma grāmata, kura palīdzēs piedzīvot prieku, ko sniedz tuvas attiecības ar bērnu visas dzīves garumā.

 

Pilsētā vēris durvis jauns detektīvmuzejs? Kviatkovskim tas jāredz! Uzreiz pēc muzeja apmeklējuma pie Kviatkovska vēršas tā īpašnieks: nozagts visvērtīgākais eksponāts – Šerloka Holmsa pīpe. Uzņemties šo izmeklēšanu Kviatkovskim ir goda lieta. Pēdas taisnā ceļā aizved viņu pie zagtās mantas, un lieta ir ātri atrisināta. Taču kaut kas īsti nav kārtībā. Okšķera intuīcija Kviatkovski nav pievīlusi…

No vācu valodas tulkojis Juris Miesnieks

 

Ķiparzemē mīt dižciltīgais dzīvnieciņš Šušnirks, mazais telegrāfists Čieps, kuram ir grūtības ar pareizrakstību, pastnieks Dipadnieks, profesors Skrūvītis, kurš izgudro arvien jaunas asprātīgas ierīces, ziņkārais astronoms Pēcpēdiņš un citi. Šai piedzīvojumā priekšplānā izvirzās ārēji šķietami rezervētais un pedantiskais Šušnirks, kurš negaidot spiests "adoptēt" vecākus pazaudējušo Mazuli un, kopā ar to dodoties vecākus uzmeklēt, iekuļas neparastos, aizraujošos un visai komiskos piedzīvojumos.

 Ieva Samauska. Trakas lietas jeb ieraksti policijas dežūržurnālā 

Humorpilna ludziņa, sarakstīta vieglā, ritmiskā valodā. To ne tikai ir aizraujoši lasīt, bet tā ir arī veiksmīgi izspēlējama gan klases pēcpusdienā, gan drāmas nodarbībās, gan skolēnu teātrī.

 

Grāmatas lappusēs tev pretim nākšu es, Marta Mazure, meitene no 9.b klases. Nepārtraukti mēģinu daudz ko izprast un neapmulst nezināmā priekšā.

Par Sibillu un Nadīnu neteikšu ne vārda, jo tas, ko par abām domāju, ir pārāk grūti vārdos formulējams. Nadīna ir Sibillas ēna, bet Sibilla…

Ja es prastu savas domas par Sibillu pasacīt vienā teikumā, tad nebūtu šī stāsta.

 

Tas ir stāsts par divām draudzenēm – kārtīgo Annu ar gaišajām bizēm un rudmati Katrīnu. Kādu dienu, abām bizojot apkārt pa pilsētu, viņas pamana, ka lietām pazudušas ēnas, mājām nav visu sienu – tās ir kā dekorācijas, turklāt pazuduši pieaugušie! Bet tad rēgainajā pilsētā, braucot uz asfalta ruļļa, ierodas Karr….Karmen un ar sakaltušu ceriņzaru uz kādas mājas sienas uzzīmē melnu traipu, kas pamazām plešas lielāks un tumšāks un kā upe vai lente aizvirpuļo pa pilsētu, pārklājot visu tumšā putekļu mākonī…

Andra Manfelde: “Reiz sensenos laikos Kuldīgā, kad es vēl biju bērns, mēs spēlējām spēli – iekarājoties zaros, futbola vārtos vai vienkārši tāpat – guļot uz soliņa un atliecot galvas atpakaļ vērojām apkārt notiekošo. Tad šķiet, ka visu redzi pirmo reizi! ”

Favilli Elēna, Kavallo Frančeska. Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm 

Tā ir stāstu kolekcija, kurā apkopoti vēstījumi par drosmīgām, talantīgām sievietēm – no Nofretetes līdz Bejonsei, no Rozalindas Franklinas līdz Dž.K.Roulingai. Karalienes un sabiedriskas aktīvistes, balerīnas un juristes, pirātes un datorzinātnieces, astronautes un izgudrotājas – krasi pretstati un iedvesmojoši paraugi, kā izmantot dzīves sniegtās iespējas.

 

Vaukundzes un Klaiduļa piedzīvojumi ir visu laiku iecienītākais mīlestības stāsts, kas radīts 1955. gadā. Šī jaukā grāmata ar oriģinālajām ilustrācijām ļaus jums atkal iejusties brīnumainajā suņu pasaulē

  

Grāmatā ir stāstīts par mazu, bet sparīgu kukaiņu piedzīvojumiem, kuri nejauši atrod saplēstu lapiņu ar tekstu. Tajā pieminētais Ziemeļpols iekvēlina viņu prātus un kļūst par mērķi, kurš noteikti  jāsasniedz. 

Autore cenšas atraisīt bērnu interesi par dzīvo dabu mums visapkārt, saudzēt un nepiesārņot to. Kāpēc pārdomājot savus mērķus un mērķīšus, nemācīties no kukaiņu ceļojuma?