Jēkabam Stūlam 15507-01-2014

Par viņu 1937.g. 27. maija avīzē “Rīts” kāds K. Rs. izsakās, ka Jēkabs Stūlis rakstnieks gan neesot bijis, tomēr grāmata iznākusi pārliecinoša. Savukārt lielais piekrastes apceļotājs un rakstnieks Vilis Veldre 1937.g. 2. jūnijā avīzē “Brīvā Zeme” raksta, ka sirmais kungs visu, kas kopš bērnības dzirdēts, redzēts: dabas stihijas, zvejnieku likstas, sadzīve,Vastlāvji, neparastākie notikumi un cilvēki, esot uz papīra uzlicis iespaidīgi.

 

Šķiet, ka J. Stūlis piedalījies arī latvju dainu (par zvejniecību) pierakstīšanā, jo teicēju vidū daudz viņa radu un kaimiņu uzvārdu.

 

Arī mūsdienās zinātnieki S. Cimermanis un B. Laumane savos darbos bieži atsaucas uz viņa novērojumiem.

 

Bet ko mēs par viņu zinām? Diemžēl gaužām maz.

 

Jēkabs Stūlis dzimis 1859.g. 10. janvārī Bigauņciema “Bigauņu” mājās Pētera un Emīlijas (dzim. Pīkstniece) Stūļu 11 bērnu ģimenē kā 6. bērniņš.

 

Tēvs Pēteris apmēram 60 gadu ir bijis Slokas luterāņu baznīcas pērminderis, par to pateicīgie slocinieki viņam Ragaciema kapos ir uzstādījuši pieminekli.

 

1880.g. Jēkabs Stūlis dzīvo Dubultos.

1881.g. J. Stūlis apprecas ar slocinieci, aktīvu sabiedrisko darbinieci, Antoniju Krauzi, kura viņam dāvā 3 bērnus : Aleksandru Augustu (1883.g.), Jēkabu Voldemāru (1885.g.; viņš 1940.g. 3.maijā maina uzvārdu Stūlis pret Eglāju) un Katrīnu Emīliju (1888.g.).

1926.g. Jēkabs Stūlis dzīvo Ķemeros, Smilšu ielā 15.

1937.g. iznāk viņa grāmata “Bigauņciema un apkārtnes zvejnieki” .

1938.g. nomirst sieva Antonija.

 

Tad notiek tiesas prāva. 1941.g. Jēkabam Stūlim piešķir aprūpes kartiņu.

Nav zināms, kad un kur Jēkabs Stūlis nomirst un kur ir viņa kapa vieta.

 

Dzidra Legzdiņa