Uz baltā vilka takas05-12-2017
Latviešiem ir teiciens: miers baro, nemiers posta. Bet ir kāds nemiers, kas nereti baro daudz vairāk nekā ierastā dzīves kārtība … Tas ir nemiers, kas mudina mani pamest mājas, un doties ceļojumā uz Smārdi.
Kad pavasara pēdējais mēnesis pārstāj cirst koku klusumu un mieru, manā rīcībā ir 206 kilometri un es ļaujos… ļaujos visam, kas slīd aiz mana loga – miglai, kas smaržo, ezeru spoguļiem, kuros slīkst mākoņu domas, upēm, kas alkst miera un krājas jūrās, sarkanai saules pērlei niedrē uzvērtai … Tā Vidzeme, Rīga un Kurzeme peld cauri manai tīklenei. Ir sajūta, ka manī sakņojas kāds spēks. IDENTITĀTE? Jēdziens, kas pēdējos gados piedzīvojis spožu karjeru? Jā, es sevī meklēju identitāti, lai atbildētu – kāpēc es braucu šos kilometrus!?
Uz baltā vilka takas mani gaida Inese. Smārdes “Zīlītēs“ vējš aizmidzis zirnekļa tīklā un te es ieraugu Baltvilka pasauli. Tik saprotamu, tik zināmu, bet reizē – pavisam nezināmu kā ģeogrāfisku punktu kartē. Un es no tā nekaunos, bet priecājos par krustcelēm, kurās man ir ļauts stāvēt.
Ir decembris, kas smaržo pēc bērzu malkas šķilām un gariem novakariem. Visīstākais laiks, lai stāstītu stāstus nu jau par mums – biedrību "Baltā vilka takas".
Biedrība " Baltā vilka takas " dibināta, lai sakārtotu, atjaunotu un nodrošinātu sabiedrības pieejamību latviešu bērnu dzejnieka, literāta, ornitologa Jāņa Balvilka dzīves telpai un radošuma pasaulei viņa dzimtas mājās "Zīlītes", Smārdes pagastā.
Ir uzsākts liels kultūras projekts – sagaidot J. Baltvilka 75 gadu jubileju 2019. gadā, realizēt laikmetīgās mākslas vides objektu ”Putnu kalns”. Konkursa kārtībā tiesības uz vides objekta veidošanu ieguva tēlnieks Kārlis Īle. Savu radošo domu tēlnieks Kārlis Īle ir atveidojis ledus, sniega, granīta, bronzas, koka un uguns skulptūrās. Latvijā nav otra tik daudzpusīga tēlnieka, kura darbi starptautiskajos festivālos un čempionātos izpelnījušies zelta medaļas – ASV, Kanādā, Japānā, Ķīnā, Šveicē, Krievijā, Somijā…
Runājot par kultūras telpu, tad šodien laikmetīgās mākslas vides objektu priekšrocība ir dzīvot Latvijas lielpilsētu – Rīgas, Jelgavas, Liepājas u.c. vecpilsētās, parkos un bulvāros, bet tikpat kā nav lauku ainavas, kurā ienāk laikmetīgā māksla.
Lūk, Smārde, mēs varam būt lepni – par J. Baltvilku, kurš ir Smārdes valūta. Autora darbi tiek izdoti atkal un atkal… tulkoti dažādās valodās… Kopš 2004. gada Rīgā pasniedz Jāņa Blatvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā, bet kopš 2008. gada tā kļūst starptautiska, jo to piešķir arī vienam Baltijas jūras reģiona rakstniekam un viņa darba tulkotājam. Katru gadu, 24. jūlijā, J. Baltvilka dzimšanas dienā notiek Starptautiskie bērnu literatūras lasījumi "Vai taureņi taurē un mīdijas mīdās?".
Lepni par faktu, ka tēlnieks Kārlis Īle ir pamanījis Smārdi, kurā realizēt savu vides objektu, veltītu J. Baltvilkam. Katrs mākslas darbs ir gabaliņš no paša mākslinieka – tā mēs pinam nezūdošo laika bizi – vakar – šodien – rīt.
Lepni par kultūrainavu, kurā dzīvos laikmetīgā māksla, ne kā suvenīrs, ne kā kopija, bet kā unikāls kultūras mantojums ar impulsu nākotnei pašiem no savas pagātnes. Tā arī ir IDENTITĀTE.
Lūk, tie ir mūsu sapņi. Sapņus, kurus celsim līdz debesīm.
Smārdes laukakmeņus, veltītos J. Baltvilkam, kas ir simboli sapņiem celsim visi kopā… uz baltā vilka takas…
Ir decembris. Un es zinu – viss ar kaut ko sākas. Rīts sākas ar saullēktu un mazliet klusi piesnigušām palodzēm. Ceļš sākas ar uzdrīkstēšanos un piederības sajūtu gājumam. Tāpēc es braucu 206 kilometrus, lai identificētos piederībai, esot rūjienietei, sajusties kā smārdeniecei un būt LATVIETEI, uz baltā vilka takas…
Gundega Jansone (attēlā)
Biedrība "Baltā vilka takas"
