Runā ar bērnu un skaidro par COVID-1927-03-2020
Bailes, nedrošība, dusmas, stress, izlikšanās, ka tas tevi neskar un vēl daudz citas emocijas var iezagties tevī un tavā bērnā valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ. Atceries, ka visas šīs emocijas ir normālas un tās ir jāizdzīvo, tomēr šo plašo emociju gammu var izraisīt neziņa par notiekošo un jauno likumu, saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju, lai ierobežotu koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, nepieņemšana vai neizprašana, kā rezultātā var rasties strīdi un ģimenes locekļi viens pret otru var kļūt neiecietīgi. Engures novada bāriņtiesa aicina vecākus runāt ar bērnu un skaidrot šī brīža situāciju, kā arī bērnam saprotamā valodā izstāstīt, kas ir koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19.
Kas jāzina bērnu vecākiem?
Bērni un pusaudži reaģē uz vecāku un pieaugušo emocijām. Ja bērns ir ļoti emocionāls – raud, kliedz, neļauj vecākiem darīt viņu lietas, sit vai pat speciāli pārbauda robežas, tad ļoti iespējams, ka bērns neizprot, kādēļ viņa dzīve šobrīd ir tā mainījusies. Iedomājaties sevi viņa vietā. Vēl nesen viņam dzīves ritms bija ļoti saprotams – viņš piecēlās, izmazgāja zobus, devās uz dāŗziņu vai skolu, kur bija nodarbības, atpūtas brīži, tad devās mājās pie vecākiem un gulēt. Tagad viss ir mainījies, viņā ir neziņa par dienas ritmu, jo katru dienu jāpaliek mājās. Viņam nav pieejama tik plaša informācija par notiekošo valstī un pasaulē, tādēļ viņš var justies apmulsis un nobijies. Bērns to nepasaka ar vārdiem, bet ar dažādām darbībām, kuras parasti vecākiem nav pieņemamas vai izraisa vecākos aizkaitinātību. Šobrīd bērna vienīgais ‘drošības spilvens’ ir vecāki vai pieaugušie, ar kuriem viņš dzīvo kopā, tādēļ jūsu pienākums ir mierīgā veidā skaidrot bērnam notiekošo, kādēļ vīrusa uzliesmojuma laikā ir dažādi ierobežojumi, uzsverot, ka tas ir tikai mūsu pašu drošības labā, kā arī izskaidrot, kas īsti ir vīruss. Labu vizuālo materiālu, kuru vari izmantot, ir izstrādājis portāls uzdevumi.lv. Atceries, ka katrs bērns un pusaudzis stresa situācijās reaģē atšķirīgi.
Pazīmes, kas var liecināt, ka bērns izjūt stresu:
• pārmērīga raudāšana un aizkaitinājums;
• atgriešanās pie tādas uzvedības, kas bija vērojama, kad bērns bija jaunāks;
• pārmērīgas raizes un skumjas;
• ēšanas un miega traucējumi;
• pusaudžiem raksturīga viegla aizkaitināmība un izrādīšanās;
• sekmju pasliktināšanās (šajā gadījumā noteikti nepieciešams izvērtēt, iespējams bērnam nepieciešams pievērst lielāku uzmanību mācību procesā, jo attālinātā mācīšanās var būt arī sarežģīta priekš viņa);
• uzmanības un koncentrēšanās traucējumi;
• izvairīšanās no aktivitātēm, kas iepriekš sagādāja prieku;
• galvas un ķermeņa sāpes.
Kā atbalstīt savu bērnu:
• velti laiku sarunai ar bērnu vai pusaudzi par jauno koronavīrusu un saslimšanu ar COVID-19. Atbildi uz jautājumiem un pastāsti par faktiem bērnam un pusaudzim saprotamā valodā. Mazākajiem bērniem vari rādīt šo animācijas stāstu par Korona vīrusu un palikšanu mājās;
• apliecini, ka bērni ir drošībā. Paskaidro, ka uztraukums un skumjas šādās situācijās ir dabiskas. Pastāsti, kā pats tiec galā ar stresu un ko bērni var mācīties no vecākiem;
• ierobežo laiku, ko bērni un pusaudži velta sociālajiem tīkliem un citiem medijiem. Bērni var viegli pārprast un interpretēt dzirdēto vai lasīto, kas var izraisīt pastiprinātas bailes;
• centies ievērot rutīnu. Kamēr skolas ir slēgtas, centies bērnam un pusaudzim nodrošināt izglītojošas aktivitātes un nomierinošas vai jautras spēles pēc mācībām;
• esi paraugs savam bērnam. Atpūties, izgulies, esi aktīvs un sporto, ēd veselīgi. Sazinies ar ģimenes locekļiem un draugiem attālināti;
• šeit vari lejuplādēt Latvijas Autisma apvienības radīto prezentāciju par koronavīrusu, lai izskaidrotu bērnam saprotamā valodā šī brīža situāciju.
Samazini savu un bērna stresa līmeni apzināti
Neaizmirsti, ka koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 uzliesmojums pasaules mērogā daudziem rada stresu un satraukumu. Un bailes, satraukums var izraisīt spēcīgas emocijas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tādēļ apzināta stresa mazināšana var būt noderīga gan pašam, gan ģimenei, gan apkārtējiem, gan sabiedrībai kopumā. Par to, kā tikt galā ar šo situāciju, lasi Veselības ministrijas ieteikumus.
Satraukumu var mazināt situācijas izprašana, jo nezināmais liek nopietni satraukties un rada liekas bažas gan tev, gan bērnam. Arī bērniem ir jāizskaidro šī situācija, jo viņiem noteikti ir daudz jautājumu par to, kāpēc vecāki un bērni dienas vada citādi, nekā ierasts, kāpēc neiet uz bērnu laukumiem spēlēties, kinoteātrī skatīties filmas, neapmeklē bērnu pasākumus un lielveikalus. Idejas ko stāstīt bērnam, lasi šeit. Paskaidro, ka uztraukums un skumjas šādās situācijās ir dabiskas, bet vecāki bērnam ir blakus un palīdzēs, kad tas būs nepieciešams.
Bērnam ir svarīga vecāku pieredze, atklātība un skaidrojums, ka arī vecāki ir īpaši uzmanīgi, vērīgi, iespējams, pat satraukti šajā situācijā, bet ar to tiek galā. Svarīgi pastāstīt – kā vecāki cenšas tikt galā ar stresu, lai bērni var mācīties no vecākiem. Ja dažbrīd netiec galā ar stresu, stāsti arī to bērnam, lai viņš saprot, kādēļ esi dusmīgs vai sabijies.
Bļaušana, sišana un kliegšana nav risinājums
Ļoti ticams, ka daudzās ģimenēs šobrīd ir stingrāka vārdu pārmaiņa, taču atceries, ka ne bļaušana, ne sišana, ne kliegšana neatrisinās situāciju. Tas, iespējams, vēl vairāk pasliktinās kopējo atmosfēru mājās. Ja tev ir jāveic telefona zvans darba dēļ un zini, ka tūlīt bērns sāks bļaut, tad uzstādi noteikumus, kurus bērns sapratīs, piemēram, kad runāju pa telefonu, tad klusiņām jāsaka vārds – kušš. Bērns ļoti labi saprot, ka tajā mirklī, kad telefons tiek pacelts, bērns zaudē jūsu uzmanību un viņš automātiski cenšas to piesaistīt. Tādā situācijā jūs izvairīsieties no liekiem kašķiem. Centies rast risinājumu un atceries, ja nepieciešama palīdzība, meklē profesionālu padomu. Piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija piedāvā attālinātas konsultācijas vecākiem, kuru bērns mācās attālināti un ģimenē pieaug apjukums, bailes vai dusmas, – zvani I.Gulbei uz tālr.26808563 vai raksti uz inga.gulbe@bti.gov.lv.
Svarīgi! Ja redzi, dzirdi vai ir aizdomas, ka pret kādu no bērniem regulāri tiek veikta fiziska vai emocionāla vardarbība, bērns ir palicis bez vecāku gādības vai kā savādāk tiek apdraudēta viņa veselība, dzīvība vai attīstība, tavs pienākums ir nodot informāciju bāriņtiesai.
